ST ierosina lietu par liegumu kriminālvajāšanai izdotam deputātam pildīt amata pienākumus

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas pārkāpj nevainīguma prezumpcijas principu un nesamērīgi ierobežo viņam Satversmē garantētās pamattiesības pildīt valsts dienestu.

Juraša ieskatā, pamattiesību ierobežojums nav piemērots, lai sasniegtu tā leģitīmos mērķus – nodrošināt demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību un netraucētu kriminālprocesa norisi. Netraucētu kriminālprocesa norisi varot nodrošināt ar pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem – Kriminālprocesa likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem, tostarp noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Sabiedrība arī negūstot labumu no šāda ierobežojuma, jo tas liedzot īstenot tautas izvēli par tās priekšstāvi, pausts viņa pieteikumā ST.

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 1.jūlijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lieta jāsagatavo līdz 29. septembrim. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.

Jau ziņots, ka 31. janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. To bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Jurašs, kurš patlaban ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, paziņojis, ka nenoliks deputāta mandātu.

Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Savukārt 15. maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lems par KPV LV Saeimas frakcijas vadītāja Ata Zakatistova izdošanu krimiālvajāšanai par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Līdz ar viņu apsūdzēts arī uzņēmējs Viesturs Tamužs.