Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, lēmums par attiekšanos ierosināt lietu tika pieņemts 15.februārī un tā pamatojums bijis nepietiekams juridiskais pamatojums.
Jau ziņots, ka biedrība Pilsonība. Izglītība. Kultūra atkārtoti vērsās ST ar pieteikumu par tiesībām izmantot krievu valodu saziņā ar pašvaldību iestādēm.
Kā iepriekš informēja biedrībā, pieteicēji Vladimirs Sokolovs un Vlads Bogovs ST prasīts atcelt Valsts valodas likuma aizliegumu sazināties ar pašvaldību iestādēm krievu valodā, kas ir Latvijas lielākās mazākumtautības valoda.
Pieteicēju ieskatā, esošais regulējums neatbilst Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnai, kā arī nepamatoti ierobežo Satversmē garantētās tiesības saņemt atbildi pēc būtības, kā arī tiesības saglabāt mazākumtautību valodu.
Ziņots arī, ka pērn martā ST atteicās pieņemt biedrības pārstāvju pieteikumu, kurā tika apstrīdētas Valsts valodas likuma normas, kas noteic krievu valodai svešvalodas statusu.
AT konstatēja, ka likuma apstrīdētās normas gan ir skārušas pieteicēju tiesības, jo pieteicēji bija vērsušies valsts iestādē ar iesniegumu krieviski, bet saņēmuši atbildi uz savu iesniegumu latviski, kā arī viņiem nav iespēju ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem aizstāvēt savas tiesības.
Tāpat ST toreiz atzina, ka biedrība nav pamatojusi, kā biedrības tiesības saņemt atbildi sev vēlamā valodā izrietētu no "aizskartā" Satversmes 104.panta. Tiesa konstatēja, ka pieteikuma autori nav pamatojuši arī to, kādas pamattiesības no konkrēta Satversmes panta viņiem izrietētu.
Pieteicēji pieteikumā ST bija norādījuši, ka Valsts valodas likuma 5.pants piešķir krievu valodai nevis mazākumtautību, bet svešvalodas statusu, savukārt likuma 10.pants aizliedz lietot krievu valodu saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm tajās teritorijās, kur tradicionāli un lielā skaitā dzīvo krievu mazākumtautība.