Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +11 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Stimulē algot "zaļos gurķus"

Katrs otrais jaunietis – bezdarbnieks ir ar nepietiekamu izglītību un nav pievilcīgs darba devējiem, tāpēc, lai mazinātu jauniešu bezdarbu, pērn Latvijā sākta Jauniešu garantijas programma. Tās mērķis ir iekļaut darba tirgū vai izglītībā pašreiz nodarbinātībā, izglītībā un apmācībās neiesaistītus jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem, trešdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

No ES piešķirtajiem līdzekļiem Jauniešu garantijas programmā paredzēts arī atbalsts darba devējiem, kuri gatavi savā paspārnē ņemt ilgstoši bez darba esošus jauniešus vai tādus, kuriem nepieciešama pirmā darba pieredze. Subsidētā darba vieta darba devējam dod līdzfinansējumu darbā pieņemtā jaunieša mēneša atalgojuma segšanai gada garumā 50% apjomā, bet ne vairāk par minimālo mēnešalgu. Te runa vairāk ir par jauniešiem, kuriem, pilnīgi iespējams, ir pieredze un iemaņas, bet viņi dažādu iemeslu dēļ ilgstoši nevar atrast darbu, vai arī tie ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Vienas darba vietas pielāgošanai iespējams saņemt vēl papildu 700 eiro.

Savukārt jaunieša pirmās darba pieredzes nodrošināšanai darba devējs var saņemt algas dotāciju kopā 1500 eiro gadā jeb ap 160 eiro mēnesī pirmo pusgadu un ap 100 eiro katrā nākamajā mēnesī.

Motivācijas nauda nav pietiekoši liela, lai riskētu pieņemt darbā jebkuru jaunieti, norāda vairāki Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmēji. Daudzi jau saskārušies ar bēdīgu pieredzi. Tostarp SIA Arosa-R, kas specializējas dārzkopībā. "Jauniešus ir jāmotivē strādāt. Ne visi vēlas un ir gatavi piepelnīties. Darbā ņemtu augstskolas absolventu, kam ir gribasspēks un centība. Diploms to pierāda. Esam sludinājuši vakances, bet kur tad ir tie subsidējamie jaunieši?" jautā uzņēmuma vadītāja Māra Rudzāte. Tiesa, viņas uzņēmuma specifika – krūmmelleņu audzēšana – paver sezonas darba iespējas, taču šosezon čaklākas darba rokas atrastas Ukrainas viesstrādnieku vidū. Pašmāju darbaspēkam, pēc Rudzātes domām, ir arī pārlieku augstas prasības atalgojumam. "Bez 25 eiro dienā reti kurš ir gatavs strādāt, tas ir ap 600 eiro "uz rokas" mēnesī plus vēl nodokļi," norāda Rudzāte.

Arī SIA Brasa valdes loceklis Kristiāns Brēdermanis uzsver, ka izjūt darbaroku trūkumu. Uzņēmums sadarbībā ar NVA ir izmantojis iespējas nupat atklātajā filiālē Viļakas novadā piesaistīt arī jauniešus, izmantojot subsidētās darba vietas. Taču speciālistu joprojām trūkst – SIA Brasa ražo apģērbus, tiek meklēti šuvēji. "Patlaban filiālē Viļakas novadā nodrošinām 50 darba vietas, bet nākamgad plānojam 100. Meklējam uzņēmuma specifikai atbilstošus kvalificētus speciālistus, kas var būt arī jaunieši. Katru vērtējam individuāli, runājam ar kandidātu un varam arī apmācīt," apņēmības pilns ir Brēdermanis.

Visu rakstu lasiet trešdienas, 14.oktobra, avīzē Dienas Bizness!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas