Štokenbergs daļēji piekāpjas ZZS, kas tomēr vēlas tikties ar Kalvīti

Lai izlemtu par attieksmi pret reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga (TP) piedāvāto novadu karti, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji ceturtdien tikās ar ministru, klātesot arī pašvaldību vadītājiem, kas nav ZZS biedri. Vairākos gadījumos, izpildot arī dažu Rīgas rajona pagastu gribu, ministrs piekāpās, bet ZZS tomēr vēlas tikties ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP). Ministrs sacīja, ka ir pārliecināts par iespējām nodrošināt ar finansēm saistītu solījumu izpildi. Tikšanās atklāja lauku pašvaldību nevēlēšanos pievienoties pilsētām. Katrai lielākai pilsētai ir kredītsaistību portfelis, un tām pietrūkst līdzfinansējuma lielāku projektu īstenošanai tajās, kas notiktu uz lauku pašvaldību rēķina, sēdē sacīja Preiļu rajona Vārkavas pagasta priekšsēdis Artūrs Štagars. Viņa vadītā pašvaldība bija nosūtījusi ministrijai vēstuli, kurā paudusi gatavību izvērtēt iespēju pievienoties Preiļu novadam, ja saņems 250 000 latu ūdenssaimniecības projektam, kā arī 4 miljonus 63 kilometru ceļu seguma nodrošināšanai. Tā kā ministrija nav atbildējusi, pagasts nolēmis veidot kopīgu novadu ar Vārkavas novadu, kuru bija paredzēts pievienot Līvāniem. A.Štagars bija viens no tiem, kas aizbrauca gandarīts, jo ministrs piekāpās viņa vēlmēm — klātesošajiem arī šķita neloģiski divas vienāda nosaukuma pašvaldības pievienot katru savai pilsētai. Līdzīga situācija, kad, nesaņēmušas solīto finansējumu, pašvaldības pārskata savus lēmumus, bija arī Talsu rajonā. Šonedēļ šī iemesla dēļ lēmumu par iekļaušanos Talsu novadā atcēlis Rojas pagasts. Tagad Roja nolēmusi veidot kopīgu novadu ar Mērsragu, kas bija viena no četrām pašvaldībām, kura jau sākotnēji nevēlējās iekļauties Talsu novadā. A.Štokenbergs piekrita arī Rojas un Mērsraga nodomam, taču pilnīgi nepiekāpīgs palika Ģibuļu un Lībagu priekšā, iebilstot pret to vēlmi veidot Dižstendes novadu un redzot tos kopā tikai ar Talsiem, ar kuriem pagastiem ir arī kopīga infrastruktūra. Šajās dienās lēmumus pārskatījušas arī Cēsu rajona Amatas un Vaives pašvaldības, kas vēlas būt kopā ar Līgatni un Augšlīgatni, nevis Cēsīm. Līdz ar to vairākām citām pašvaldībām, kā Skujenei, Kaivei vairs nav kopīgas robežas ar Cēsu novadu, kurā tās plānoja iesaistīties, un tas vairs nav iespējams. Šāda situācija ir vēl vairākās vietās. Ar pilsētu kopā savu nākotni nevēlas saistīt vairākas Cēsu rajona pašvaldības, kā arī ap desmit pagastu un novadu Ludzas rajonā, kas ir apstiprinājums sākotnēji paredzētajām pilsētu un lauku pretrunām. Taču A.Štokenbergs ne tikai neredz pamata atsaukties uz tām, bet arī uzskata, ka pilsētas veicinās lauku teritoriju attīstību, ko tikšanās reizē apstiprināja klātesošais viņa partijas biedrs Talsu mērs Aivars Lācarus. Pašvaldību ministrs ir pārliecināts, ka septembrī karte, par kuru Saeimai vairs nav jābalso, valdībā tiks apstiprināta, pat ja ZZS to neatbalstīs.