Runājot par VI secināto, ka 3.stāva operāciju/ķirurģisko manipulāciju telpu bloka plānojums un aprīkojums ir neatbilstošs operācijas zāļu vajadzībām, Komisārs apstiprināja, ka projektā šīs telpas ir pasūtītas kā manipulāciju telpas, proti, tajās plānots veikt šikas ķirurģiskas manipulācijas, kuru veikšanai nav vajadzīgas tik augstas prasības telpām. Slimnīca plāno runāt ar VI, lai nonāktu pie vienota viedokļa par atbilstošām prasībām šīm telpām.
Taujāts, kāpēc ar VI radusies nesaprašanās šajā jautājumā, Komisārs norādīja, ka nevar to komentēt, tomēr ar inspekciju tiks runāts, lai panāktu vienotu "sapratni". Taujāts, kuram būs jāmaksā par uzlabojumiem - slimnīcai vai būvniekiem -, ja "sapratne" tomēr netiek panākta, Komisārs sacīja, ka tad situācija tiks vērtēta, proti, vai tā ir būvnieku pieļauta kļūda, un, ja ne, tad šo jautājumu risinās slimnīca. Viņam gan nav zināms, cik varētu izmaksāt konstatēto neatbilstību novēršana.
Arī par VI konstatēto nepilnību, ka telpās, kurās tiks izvietotas radioloģiskās iekārtas, nav pabeigti apdares darbi, slimnīca plāno runāt ar VI. Komisārs sacīja, ka apdares pabeigšana projektā ir paredzēta tad, kad būs skaidri zināms, kāda iekārta ar konkrētu specifikāciju telpā tiks uzstādīta. Šobrīd noris iekārtu iepirkums un pēc līguma noslēgšanas slimnīca būvniekiem varēs dot skaidru uzdevumu, kā gala apdare jāpabeidz. Tas varētu būt zināms tuvāko divu mēnešu laikā.
Komisārs arī atzīmēja, ka šajā gadījumā rodas pretruna, jo ēku nevar nodot ekspluatācijā bez VI atzinuma, bet tajā pašā laikā iekārtas var uzstādīt tikai tad, kad būve jau nodota ekspluatācijā.
Komisārs arī pastāstīja, ka visi būvdarbi korpusā vēl nav pabeigti, bet tie nav iekļauti tajos darbos, kurus norādījusi VI. Šobrīd vēl būvnieks neesot pabeidzis inženiertehnisko sistēmu montāžu, piemēram, apsardzes sistēmas. Viņš arī uzskata, ka būvnieks atzinumu VI kopumā pieprasījis pāragri.
Komisārs arī izteica cerību, ka korpuss tomēr jūnijā sāks strādāt un konstatētas problēmas izdosies līdz tam laikam novērst.
Viņš arī nepieļauj, ka šo problēmu dēļ varētu būt apdraudēts ieguldītais Eiropas Savienības finansējums.
Savukārt kā aģentūrai LETA norādīja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders, inspekcija, veicot atbilstības novērtējumu ārstniecības iestādēs, vadās no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Neatbilstību gadījumā tiek norādīts uz nepilnībām, kas jānovērš, lai iestādi varētu nodot ekspluatācijā. Līdz ar to šobrīd Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes uzdevums un atbildība ir veikt nepieciešamās darbības, lai nepilnības tiktu novērstas iespējami īsos termiņos un jaunais korpuss tiktu nodots ekspluatācijā.
Kā aģentūrai LETA norādīja VI pārstāve Agita Antonāne, veicot pārbaudi, inspekcija konstatētas būtiskas neatbilstības jaunbūvē, piemēram, atsevišķām telpām nav pabeigta iekšējā apdare, nav pabeigta durvju bloku montāža, telpas nav sagatavotas rentgena tehnoloģiskās iekārtas montāžai un darbības organizēšanai.
Tāpat atsevišķi risinājumi, piemēram, logu konstrukcijām, apkures radiatoriem un elektrosadales skapju atrašanās vieta, neatbilst jaunbūves tehniskajam projektam, kas var radīt risku infekcijas slimību izplatībai.
Kā norādīja Antonāne, inspekcija atkārtoti pārbaudīs korpusu tad, kad tiks saņemts šāds pieteikums.
Jau ziņots, ka atspēkojot bažas, ka varētu tikt zaudēti jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecībā ieguldītie 24 miljoni eiro Eiropas Savienības finansējuma, VM norāda, ka Finanšu ministrija (FM) ir pārliecinājusies par to, ka projekta pirmo kārtu ir iespējams pabeigt arī pēc sākotnējā ekspluatācijas uzsākšanas datuma šī gada 31.marta, proti, līdz 2019.gada 31.martam, ja vien projekts tiek pabeigts un tiek izmantots atbilstoši mērķim.
VM
Potenciāls labs