Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas preses pārstāve Līva Tutina, Rubens izdarīja kukuļdošanu, personiski nododot materiālu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādas darbības un pieļautu bezdarbību kukuļdevēja interesēs. Tāpat Rubens izgatavoja tiesības piešķirošus viltotus dokumentus un tos izmantoja mantkārīgā nolūkā.
Rīgas pilsētas Centra rajona spriedumā teikts, ka Rīgas domes Mājokļu un vides pārvaldes priekšniece un Dzīvojamo telpu maiņas komisijas priekšsēdētāja Ārija Stabiņa 2012. gada 17. februārī tikusies ar apsūdzēto Ojāru Rubenu, kurš gribējis izīrēt Rīgas pašvaldībai piederošu dzīvokli. Zinot Stabiņas ieņemamo amatu, Rubens ar Stabiņu viņas darba kabinetā pārrunājis iespējas, kādā veidā viņš varētu savā īpašumā iegādāties pašvaldībai piederošo dzīvokli. Stabiņa uz to atbildējusi, ka tādi dzīvokļi netiek pārdoti, un pašvaldība tos izīrē tikai personām, kuras stāv rindā speciālos reģistros. Vienlaikus viņa minējusi, ka šos dzīvokļus ir iespēja "izīrēt maiņas ceļā".
Sarunā ar Rubenu Stabiņa norādījusi, ka šāda dzīvokļa izīrēšanai, mainoties ar citu dzīvokli, Rubenam būs jāpiedeklarējas noteiktā privātīpašumā, bet visi jautājumi saistībā ar dokumentu iesniegšanu Rīgas domes Dzīvojamo telpu maiņas komisijai būs jākārto ar citas personas starpniecību. Tāpat šīs tikšanās laikā abi pārrunājuši iespējamo naudas summu, kādu Rubenam nāktos maksāt par šādu maiņu. Sarunā norādīts, ka Rubenam "būšot jāmaksā zem 15, bet par Imantas kādi astoņi".
Rubens pēc pāris dienām ticies ar Stabiņas norādīto dokumentu starpniecības personu un pārrunājis deklarēšanās iespējas Stabiņas iepriekš norādītajā privātīpašumā. Rubens vienojies par fiktīva dzīvojamo telpu īres līguma noformēšanu pēc norādītās adreses ar atpakaļejošu datumu.
Spriedumā norādīts, ka Rubena dzīvojamo telpu maiņas darījums kopā izmaksās 9800 eiro, bet par fiktīva dzīvojamo telpu īres līguma noformēšanu tiks nodota summa 200 līdz 300 eiro apmērā. Rezultātā Rubens māklerei par fiktīvā līguma izgatavošanu samaksāja 140 latus jeb eiro.
Pēc tam, kad fiktīvai līgums bija izgatavots, Rubens veicis darbības, lai atbilstu Rīgas domes dzīvojamo telpu maiņas komisijas prasībām, proti, deklarēja savu dzīvesvietu Stabiņas iepriekš norādītajā adresē. Stabiņa 2012. gada martā pa telefonu Rubenam pateikusi, ka komisijai nepieciešams iesniegt dokumentus, tostarp sagatavoto fiktīvo līgumu par dzīvojamo telpu īri, kuru viņa likusi sagatavot. Izpildot noradījumus, Rubens 2012. gada martā izmantojis viltoto dokumentu datētu ar 2011. gada 1. septembri, iesniedzot to komisijai. Tajā pašā dienā Rubens Stabiņas klātbūtnē pašrocīgi aizpildījis iesniegumu - izziņu par apmaināmo dzīvojamo telpu, norādot apzināti nepatiesas ziņas.
Stabiņa 2012. gada 12. martā Rīgas domes Dzīvojamo telpu maiņas komisijas sēdē piekrita apmainīt dzīvojamās telpas - dzīvokļus no privātīpašnieka mājas bez ērtībām uz vienistabas dzīvokli pašvaldības mājā ar ērtībām. Tādējādi Stabiņa izdarīja darbības kukuļdevēja interesēs, teikts spriedumā. Savukārt Rubenam tika piešķirtas beztermiņa īres tiesības uz pašvaldībai piederošu dzīvokli.
Pēc Stabiņas lēmuma pieņemšanas 2012. gada 12. martā Rubens Stabiņai viņas darba kabinetā nodevis aploksni, kurā atradušies 9800 eiro. Tajā pašā dienā Stabiņa savā kabinetā trīs aploksnes, kurās attiecīgi bijuši 7000 eiro, 1500 eiro un 500 eiro - nodevusi savam radiniekam ar norādēm, kam tā nogādājama par sniegtajiem pakalpojumiem dzīvokļu maiņas darījuma realizēšanai. Savukārt atlikušo naudas summu - 800 eiro - Stabiņa paturējusi sev.
Spriedumā tiesa secinājusi, ka Rubens apzinājies, ka bez fiktīva īres līguma un iesnieguma par apmaināmo dzīvokli maiņas ceļā nevar iegūt beztermiņa īres tiesības uz pašvaldībai piederošu dzīvokli, un sagatavojis nepieciešamos dokumentus. Tāpat Rubens iesniedzis tos pašvaldības Dzīvojamo telpu īres komisijai, zinot, ka tos izskatīs Stabiņa, kas pieņems lēmumu viņa interesēs, jo par to tiks nodota nauda.
Attiecīgi Rubens izdarījis noziegumu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 1.daļas, kā arī noziedzīgu nodarījumu pēc KL 275.panta 2.daļas (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam).
Šā gada 12. jūnijā apsūdzētais Rubens ar prokuratūru noslēdzis vienošanos, ar kuru pilnībā atzīst sevi par vainīgu viņam inkriminētajos noziegumos. Savukārt 9. jūlijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nosprieda atzīt Rubenu par vainīgu kukuļdošanā un dokumentu viltošanā un kā galīgo sodu piesprieda naudas sodu 22 minimālo mēnešalgu jeb 6400 eiro apmērā.
Rubenam krimināllietā drošības līdzeklis piemērots netika. Taču tā kā Rubens naudas sodu noteiktajā laikā nav apmaksājis, tad 16. oktobrī plkst.15 Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa lems par tā aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersonu par iespējamiem noziegumiem saistībā ar pašvaldības dzīvokļu īres tiesību piešķiršanu Rīgā.
2012. gada septembrī tika aizturēta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa un pārvaldes Protokolu nodaļas vadītāja Ļena Paščenkova. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Paščenkova ir tā persona, pret kuru tagad KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu.
Kriminālprocess sākts 2012. gada septembrī un līdzās amatpersonai KNAB lūdz saukt pie kriminālatbildības arī četras privātpersonas, informēja KNAB. Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi dodot pamatu uzskatīt, ka Dzīvokļu pārvaldes amatpersona, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar iesniegumu izskatīšanas organizēšanu.
Atsevišķā lietvedībā izdalītajā kriminālprocesā aizdomās turētā amatpersona esot iesaistīta piecās iespējamo noziedzīgo nodarījumu epizodēs.
KNAB izmeklētājs ierosina sākt kriminālvajāšanu pret amatpersonu par kukuļu pieņemšanu un par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka iesaistītās privātpersonas ir veikušas vairākus noziedzīgus nodarījumus, un tiek rosināts sākt kriminālvajāšanu par kukuļa došanu septiņos gadījumos, par kukuļņemšanas atbalstīšanu un par dokumentu viltošanas organizēšanu astoņos gadījumos.
Lai saprātīgos termiņos panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kā arī ierosinātās lietas lielā apjoma dēļ KNAB izmeklētājs krimināllietu sadalīja. Patlaban KNAB lietvedībā turpinās kriminālprocess pret pārējām aizdomās turētajām personām par iespējamo iesaistīšanos vairākās noziedzīgo nodarījumu epizodēs.
KNAB 2012. gada septembrī paziņoja, ka ir sākts kriminālprocess saistībā ar iespējamu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu. Šajā kriminālprocesā bija veiktas 14 kratīšanas un aizturētas vairākas personas, tostarp Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa un divi pārvaldes darbinieki.
Pēc prokuratūras lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības Stabiņa pazuda. Tiesībsargājošās iestādes viņu izsludinājušas starptautiskajā meklēšanā.