Nav jauna ziņa
«Daļa studiju jau ir paziņojušas, ka tiks pārtraukta ražošana uz 35 mm kinolentēm, savukārt FOX studija pārtrauks piegādāt kopijas no 1. jūlija,» filmu ražotāju nodomus skaidro Ilze Roķe, Forum Cinemas Izplatīšanas nodaļas vadītāja. Kinoteātriem tā neesot jauna ziņa, gatavošanās notikusi jau vairākus gadus. «Ir trīs kinoteātri, kas pēc 1. jūlija varēs pilnvērtīgi strādāt. Visiem pārējiem kinoteātriem jau ir problēmas,» norāda I. Roķe. Privāto kinoteātru turpmākā nākotne esot atkarīga no katra uzņēmēja iespējām, savukārt pašvaldību kinoteātriem vienā otrā vietā būšot nepieciešams pilnīgs pašvaldības atbalsts. Viņa uzskata, ka pašvaldībām jāizvērtē, vai tām ir nepieciešams kinoteātris, un atgādina, ka ar jauno tehnoloģiju iespējams rādīt ne tikai kinofilmas, bet arī operas, koncertus un sporta pārraides.
«Jāsaprot, ka jaunā aparatūra nav tāds desmit gadu ieguldījums,» piebilst Uldis Āns, Kino Citadele vadītājs. Viņš norāda, ka digitālais kino ir jauna tehnoloģija, kas bieži mainās un ik pa laikam jāpilnveido. «Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. 2009. gadā mēs uzlikām pirmo digitālo projektoru Latvijā, un šogad kinofilmai Hobits jau ir pilnīgi jaunas tehnoloģijas - ar 48 kadriem sekundē,» viņam piekrīt arī I. Roķe. Jaunās tehnoloģijas radījušas arī jaunas paaudzes kinomehāniķa profesiju, kurā liela nozīme ir informācijas tehnoloģiju zināšanām.
Vāja izpratne
Par gaidāmajām pārmaiņām emocionāli izsakās kinoteātra KSuns vadītājs un topošās Latvijas Kinodemonstrētāju asociācijas dibinātājs Juris Zviedris. Pat pašiem amerikāņiem trūkstot izpratnes par gaidāmajām pārmaiņām un to, kas sagaidot daudzus ASV kinoteātrus. Vaicāts par sava kinoteātra nākotnes izredzēm, viņš neslēpj - izredzes esot ļoti sliktas. Nepārtraukto ieguldījumu nepieciešamības dēļ mazie kinoteātri izzudīšot. «Kurā brīdī kinoteātris varēs apstāties ieguldīšanā? Cik tālu es gribēšu tajā ielikt savus personīgos līdzekļus?» vaicā J. Zviedris. Filmu veidotāju jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi tiekot uzkrauti uz kinoteātru pleciem, nu jau sasniedzot līmeni, kad kinoteātri neesot spējīgi pienācīgi parādīt ar kameras jaunākajām iespējām nofilmēto materiālu. «Jautājums ir viens - vai mēs taisām kino, vai mums to reizēm vajag arī parādīt? Un vai mēs to varam parādīt kā kino?» jautā J. Zviedris. Viņam piekrīt arī I. Roķe, un abi norāda, ka būtu jāpārdomā kinonozares finansējuma sadalījums un līdzekļi infrastruktūras pilnveidošanai jāpiešķir arī kinoteātriem.