Straupes pagasta deputāti dod zaļo gaismu nelikumīgi uzbūvētajām ēkām

Diena jau rakstīja, ka GNP dabas liegumā uzbūvēts hektāru liels atpūtas komplekss no desmit būvēm, kuras savieno asfaltēti pievedceļi. Trīs ēkas nebija saskaņotas ar vides iestādēm, tomēr Cēsu rajona būvvalde, kas pilda arī Straupes pagasta būvvaldes funkcijas, izsniedza būvatļaujas visām desmit. Valsts vides dienests (VVD) arī konstatētēja, ka ēku kompleksa notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas ir "absurdi nepietiekamas". Savulaik veiktā pētījumā par Ķiržu ezeru secināts, ka šim seklajam ezeram notekūdeņu ieplūšana nozīmētu tā bojāeju. Pirms domes lēmuma Straupes pagasta padomes attīstības komiteja bija ieteikusi likt būvētājiem atkārtoti saskaņot būvprojektu Cēsu rajona būvvaldē. Tādējādi būvētājiem pirms būvdarbu atsākšanas būtu atkārtoti jāsaskaņo būvobjekts, veicot arī sabiedrisko apspriešanu un saņemot no VVD atzinumu. VVD Valmieras nodaļas direktore Inga Zudāne savulaik gan Dienai izteicās, ka "no vides viedokļa Mežnorās nav būtiski - vai uzceļ piecas vai septiņas mājas". Balsojumā par lēmumu ļaut būvniecību turpināt vai likt nojaukt ar vides iestādēm nesaskaņotās ēkas visi septiņi deputāti nobalsoja par komitejas ieteikuma apstiprināšanu. Sabiedrības par atklātību Delna pētniece Aiga Grišāne uzsvēra, ka būvētājiem, kas apzināti pārkāpj likumus, būtu jāparedz stingrāki sodi. "Pretējā gadījumā šī brīža situācija ir tāda, ka lētāk ir nevis oficiāli saskaņot būvniecību, bet darīt to nelikumīgi, vēlāk samaksājot salīdzinoši mazus sodus," skaidro A.Grišāne. Ļaujot atkārtoti saskaņot būvprojektu, pašvaldība faktiski legalizē nelikumīgi uzbūvēto, kas, pēc pētnieces teiktā, Latvijā nav retums. Delna prasīs VBI atcelt būvatļaujas trim ēkām, kas nav saskaņotas ar VVD, kā arī rosinās Vides ministriju un EM sakārtot būvniecības sistēmu, kam līdz šim pēc A.Grišānes viedokļa valsts iestādēm trūcis politiskās gribas.