Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne aizrāda - ne velti likums paredz, ka tiesnesim ir jābūt nevainojamai reputācijai, tāpēc tagad abiem aizdomās turētajiem turpināt tiesneša darbu būtu ļoti sarežģīti.
Jau ziņots, ka Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā, iespējams, daudzus gadus fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras tur faktiski nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs Z. Strazds, viņa darbības esot atbalstījusi Rīgas apgabaltiesas tiesnese S. Buivide. KNAB ierosinājis kriminālprocesu.
I. Andžāne, kura Z. Strazdu pazīst personīgi, Dienai uzsvēra - viņa neticot, ka viņš fiktīvo darbinieku algas būtu piesavinājies. «Protams, ja tā bija, tas ir pārkāpums, tā darīt nevajadzēja. Tās gan ir tikai manas spekulācijas, bet, ja tiešām apstiprināsies, ka tā ir bijis, es domāju, ka šī nauda ir bijusi kā papildu motivācija tiesas darbiniekiem, nevis viņa paša materiālā stāvokļa uzlabošanai,» teica tiesnese.
Šādu pārliecību viņai vairojot arī tas, ka viens no, iespējams, fiktīvi nodarbinātajiem esot bijis arhivārs, kam ir zemākā alga tiesā - 170 latu uz rokas -, un šādas summas piesavināšanās tiesneša mantisko stāvokli tikpat kā neietekmētu. Saskaņā ar valsts amatpersonas deklarāciju Z. Strazds 2011. gadā par tiesneša darbu saņēmis 21,5 tūkstošus latu.
Z. Strazds Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā strādā jau kopš padomju laikiem, kad tā vēl saucās Ļeņina rajona tiesa, un šajā laikā par atsevišķiem spriedumiem ir izpelnījies arī skarbu kritiku. Skaļākos pārmetumus viņš saņēma saistībā ar pensionāres Birutas Vaitenieces nedienām - viņai mēģināja atņemt nekustamo īpašumu -, un Z. Strazds saņēma rājienu no Tiesnešu disciplinārkolēģijas par nepareiza lēmuma pieņemšanu viņas lietā.
2004. gadā Z. Strazds izpelnījās kritiku pēc tam, kad narkotiku reibumā cilvēku sabraukušo Denisu Veremeičiku notiesāja uz četriem gadiem cietumā, lai gan prokuratūra prasīja 15 gadu. Rīgas apgabaltiesa pēc tam apsūdzētajam piesprieda 10 gadu cietumā.
I. Andžāne gan uzsver, ka šos gadījumus ar pašreizējo krimināllietu nevajadzētu saistīt, jo KNAB ierosinātajā procesā runa ir par Z. Strazda kā administratora, nevis tiesas spriedēja rīcību. «Tiesnesis jau var lemt tikai tā, kā paredz likums, pat ja sirdsapziņa brēc savādāk,» viņa uzsver.
I. Čepāne gan tik saudzīga nav. «Ja cilvēks vienā lietā ir negodīgs, kurš var galvot, ka viņš arī otrā tāds nebūs? Ne velti likums paredz, ka tiesnesim ir jābūt nevainojamai reputācijai.» I. Andžānes versija par darbinieku motivēšanu I. Čepānei šķiet dīvaina. «Ja jau Andžāne tā saka, varbūt tā tiesās ir izplatīta prakse? Jebkurā gadījumā Z. Strazdam tagad būs ļoti grūti strādāt, jo izskanējušie pārmetumi var būt par pamatojumu noraidījumiem vai pat apelācijas sūdzībām, neapmierinātajai pusei sakot, ka tagad neuzticas šī tiesneša godaprātam,» viņa norāda.
Tomēr, kaut Z. Strazdam un S. Buividei noteikts aizdomās turamā statuss, tas nav pamats, lai viņi nevarētu turpināt tiesneša pienākumu pildīšanu. Tiesnešus uz laiku varētu atstādināt, ja tā lemtu Tiesnešu disciplinārkolēģija. Ja kolēģija izlemtu, ka pārkāpumu dēļ tiesneši ir jāatbrīvo no amata, tai ar šādu lūgumu būtu jāvēršas Saeimā. Tiesneši savus pienākumus nevarētu pildīt arī, ja lieta nonāktu līdz nākamajai stadijai - apsūdzību izvirzīšanai prokuratūrā -, bet arī tam būtu nepieciešama Saeimas atļauja, norādīja zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.
«Šādi gadījumi vienmēr ir nepatīkams pārsteigums, un nepatīkams tas būs arī tad, ja KNAB aizdomas neapstiprināsies, jo tad tā ir KNAB pārsteidzīga rīcība, kas grauj tiesnešu reputāciju un cilvēku uzticēšanos tiesu varai. Tomēr, ņemot vērā, ka šīs lietas turpmākā virzība iespējama tikai caur vairākiem filtriem, gribētos domāt, ka process netiks sasteigts vai veikts pavirši,» piebilst J. Rozenbergs.