Sestdien pirms valdības sēdes, kurā izskatīs precizēto vispārējo valdības budžeta plānu 2015. gadam, notiks koalīcijas partneru sanāksme, lai risinātu jautājumus, par kuriem vēl nav vienošanās. Arī šajās dienās notikušas neformālās partiju konsultācijas, lai diskutētu par strīdīgajiem jautājumiem.
Trešdien pēc koalīcijas sēdes valdības partneri pauda, ka turpinās uzstāt uz savām prioritātēm - Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) iestājas par brīvpusdienu nodrošināšanu skolēniem 4. un 5. klasē, savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) viena no prioritātēm ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcijas pārdale starp valsti un pašvaldībām. Pagaidām vienošanās par visiem jautājumiem vēl neesot panākta, aģentūrai LETA neoficiāli pauda vairāki politiķi, vienlaikus pieļaujot iespēju risināt atsevišķus jautājumus, piemēram, par brīvpusdienām tad, kad budžeta projekts tiks vērtēts parlamentā.
Savukārt jautājums par izmaiņām neapliekamā minimuma piemērošanā tiks risināts 2016. gada budžeta kontekstā, un NA uzskata, ka nākamā gada sākumā koalīcijai jau būtu jāvienojas par plānotājam izmaiņām.
Vērtējot ZZS prasību par IIN proporcijas pārdali starp valsti un pašvaldībām, partneri ir diezgan skeptiski, uzsverot, ka Finanšu ministrijas piedāvājums par pašvaldību finansējumu esot sabalansētāks.
Kā ziņots, sestdien plkst.11 sasaukta valdības ārkārtas sēde, kuras laikā aiz slēgtām durvīm ministri izskatīs precizēto vispārējo valdības budžeta plānu 2015. gadam.
Budžeta plāns ir dokuments, kas parāda galvenos budžeta rādītājus - ieņēmumus, izdevumus un deficītu, ko valsts prognozē atbilstoši valdības sagatavotajam valsts budžeta projektam. Atšķirībā no valsts budžeta tā plāns ietver arī pašvaldības, atsevišķas valsts komercsabiedrības un citas institūcijas, ko statistika atzīst par piederīgām vispārējās valdības sektoram, informē Finanšu ministrijā.
Precizētais vispārējās valdības budžeta plāns 2015. gadam pēc apstiprināšanas valdībā tiks iesniegts Eiropas Komisijā (EK) un eirogrupā. EK to analizēs un viena mēneša laikā sagatavos savu vērtējumu par tā atbilstību fiskālās disciplīnas noteikumiem. Ja izrādīsies, ka budžeta plāns pārkāpj šos noteikumus, EK sagatavos ieteikumus parlamentam budžeta precizēšanai. Ja EK konstatēs, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj fiskālās disciplīnas nosacījumus, EK budžeta plānu noraidīs un pieprasīs dalībvalstij to iesniegt atkārtoti. EK savā analīzē ņems vērā gan 2014. gada izpildes prognozes, gan 2015. gada prognozētos rādītājus.
Gatavojot 2015. gada budžeta projektu, valdība nolēma, ka budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pārkāpjot 1% deficīta slieksni, Latvija var saskarties ar negatīvām sekām. Ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus nacionālo prioritāšu finansēšanai, kā arī var rasties nepieciešamība koriģēt budžeta plānus, kavējot gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanu. Pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Valdības darbs pie budžeta paketes turpināsies arī pēc sestdienas Ministru kabineta sēdes, piemēram, būs jāsagatavo budžetu pavadošie likumprojekti. Bet plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts un ar to saistītie likumprojekti, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvars Saeimā tiks iesniegti 10. decembrī. Tad budžeta un saistīto likumprojektu izskatīšana turpināsies parlamentā.
Iepriekš Finanšu ministrija informēja, ka nākamajā gadā bez jau iepriekš pieņemtajiem lēmumiem valdība varēs atļauties papildu 118,4 miljonus eiro novirzīt prioritārajiem uzdevumiem.