Savukārt KNAB darbības, kas vērstas pret korupciju visaugstākajos varas ešelonos, dažos politiķos, piemēram, Ainārā Šleserā (LPP/LC), izraisot histērisku reakciju.
KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Strīķe intervijā teica, ka korupcijas līmenis nākotnē ir atkarīgs ne tikai no atalgojuma palielināšanas iedzīvotājiem, tostarp amatpersonām, bet arī no Latvijas pretkorupcijas politikas kopumā. Tas būs atkarīgs no tā, cik liela būs politiskā griba vērsties pret korupciju kopumā.
"Astoņos gados kopš KNAB pastāvēšanas diezgan daudzi varas pārstāvju izteicieni un rīcība liecina drīzāk par šīs politiskās gribas trūkumu, un es šeit nerunāju par atsevišķiem cilvēkiem. Līdz šim izskanējušie augstu amatpersonu izteicieni, lēmumi un reakcija uz KNAB darbībām, tāpat KNAB likumu izstrādāto likumu nevirzīšana drīzāk liecina par politiskās gribas neesamību nekā esamību," norādīja Strīķe.
Vērtējot, kā tiek reaģēts uz KNAB darbībām un iniciatīvām, nevarot pateikt, ka politiskās gribas vispār nav. Bet tās trūkums kopumā ir jūtams. Strīķe gan atturējās runāt par konkrētiem politiķiem vai Saeimas sastāviem, bet Latvija noteikti būtu daudz mazāk korumpēta valsts, ja valstsvīri vairāk domātu par to, ka ekonomikai un korupcijai ir ļoti tieša kolerācija – mazattīstītās valstīs korupcija ir augsta.
"Ja mēs domājam par korupcijas novēršanas pasākumu atlikšanu, tad jāatceras, ka tas ietekmēs arī citas nozares. Tādas politiskās izpratnes par korupcijas apkarošanu un novēršanu pašlaik nav," uzsvēra Strīķe.
Strīķe gan cer, ka nākotnē šī izpratne uzlabosies. Arī ja skatās kopš 90.gadiem, tad izpratne un griba cīnīties pret korupciju ir palielinājusies, tāpat kā, piemēram, savulaik braukšana dzērumā tika uzskatīta par normālu un neviens to neslēpa, bet nu redzams, ka sabiedrības viedoklis ir mainījies.
Taču tas nav dabas likums, ka noteikti ies tikai uz labo pusi. Tas atkarīgs no katra konkrēta cilvēka, politiķa un amatpersonas, taču tikpat labi var rasties kritums un bedre. Tomēr, ja ir patiesa vēlēšanās panākt rezultātu, tad pat attīstītajās rietumvalstīs pretkorupcijas dienestiem ir darba pilnas rokas. To KNAB sapratis, runājot ar kolēģiem no ārvalstīm.
Korupcija, pēc Strīķes teiktā, ir tāda lieta – ja pret to necīnās, tad var pateikt, ka tā vispār nepastāv. Taču, jo vairāk dari, jo vairāk uzzini par šo problēmu. Tomēr tikai KNAB un citas izmeklēšanas iestādes korupcijas mazināšanā rezultātu nepanāks.
"Tā ir ilūzija, ka tikai ar apkarošanu un visu aizturēto salikšanu cietumos mēs būsim laimīgi un korupcija samazināsies. Arī arguments, ka, nomainoties paaudzēm, korupcija samazināsies, ir tas pats, kas pateikt, ka korupcijas problēma vispār nepastāv. Ir daudzas valstis, kur nomainījušās paaudzes, taču korupcija joprojām pastāv. Ja visapkārt ir koruptīva vide, tad pati par sevi paaudžu maiņa labumu korupcijas samazināšanā nedos. Esmu sapratusi, ka korupcijas samazināšanā ir nepieciešama ne tikai kopēja sabiedrības izpratne, sabiedrības izglītošana, bet arī politiskā griba," klāstīja Strīķe.
Uz jautājumu, vai KNAB ir politiski angažēts, kā dažkārt pārmet atsevišķi politiķi, Strīķe atbildēja, ka KNAB darbības, kas vērstas uz korupcijas apkarošanu visaugstākajos varas ešelonos, diemžēl arvien vairākos augsti stāvošos politiķos izraisa histēriskas reakcijas.
Šādas reakcijas ir nemaskētas, piemēram, nepatikas paušana, kas robežojas ar klaji naidīgu attieksmi pret biroju.
"Es runāju par pēdējā laika Šlesera un [Jāņa] Urbanoviča izteicieniem. Daži Šlesera izteicieni, es pat teiktu, ir īpaši histēriski un emocionāli," norādīja Strīķe.
"KNAB gan aicina politiķus, īpaši priekšvēlēšanu laikā, politiskos nolūkos neizmantot biroja vārdu savās publiskās uzstāšanās. KNAB vārda piesaukšana politisko mērķu sasniegšanā ir nekorekta rīcība," piebilda KNAB priekšnieka vietniece.
Strīķe gan domā, ka daudzi cilvēki, pret kuriem KNAB rosinājis kriminālprocesus, stipri pārspīlējot viņas nozīmi konkrētas lietas izmeklēšanā.
"Es neesmu ne izmeklētājs, ne apsūdzības uzturētājs, ne arī tiesa, kas lietā pieņem galīgo lēmumu," viņa uzsvēra.
Tajā pašā laikā, jo intensīvāk KNAB vēršas pret augstākstāvošiem varas pārstāvjiem, jo brutālāki paliek izteicieni pret biroja darbību kopumā.
"Nu tad brīžiem piesauc arī mani. Cilvēkus pratina izmeklētājs, sankcijas dod tiesa un prokurors, un viss notiek tā, kā tas ir noteikts likumā," paskaidroja Strīķe.
Jau ziņots, ka politiķi regulāri velta kritiku KNAB virzienā. To kritizējuši gan Ainārs Šlesers, gan vēl nesen – pagājušajā nedēļā – "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs.