"Piemēram, Dānija ņem pretī visus, kam ir smadzenes, un dod izglītību par velti. Dāņi apzinās, ka jaunie speciālisti pēc studiju pabeigšanas paliks Dānijā. Arī vairākās Vācijas federālajās zemēs plāno atcelt maksu par augstāko izglītību, jo apzinās, ka trūkst speciālistu, bet viņus nevar radīt divu minūšu laikā. Mēs visi kontinentālajā Eiropā dzīvojam tikai no tā, ko mēs nevis izrokam no zemes, bet attīstām ar savām smadzenēm, tāpēc izglītība ir ārkārtīgi svarīga," skaidroja eksperts.
Runājot par veselības ministres plānotajām izmaiņām - panākt, kuri ļaunprātīgi nemaksā nodokļus, no valsts budžeta nesaņemtu līdzekļus par ārstēšanos, V.Strunskis uzskata Ingrīdas Circenes apņemšanās ir atbalstāma. "Arī Vācija līdz 2009. gadam ļāva katram izšķirties – ja nevēlies maksāt nodokļus, veselības aprūpes izdevumus sedz no savas kabatas. Sākot no 2009. gada, Vācijā ir ieviesta obligātā veselības apdrošināšana – visiem ir jābūt apdrošinātiem valsts pārraudzītajās vai privātajās apdrošināšanas sabiedrībās," uzsvēra eksperts.
Norādot uz problēmu, ka arī cītīgie nodokļu maksātāji saskaras ar ierobežotiem valsts pakalpojumiem, V.Strunskis atbildēja, ka šādas raizes ir arī citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā. "Zviedrija savus slimniekus eksportē uz Vāciju. Vienu brīdi Vācijā sirds operācijām nebija pietiekami liela kapacitāte, taču bija nauda un sirds slimniekus operēja Šveicē. Zviedri ir iegājuši Lielbritānijā un veido tur privātās slimnīcas, kas nes labu peļņu," paskaidroja LU lektors.
"Arī Zviedrijā trūkst līdzekļu veselības aprūpei, bet tur ir privātās iespējas. Vācijā sociāldemokrātiskā partija vienmēr saka: mēs negribam pieļaut divu klašu medicīnu, bet praksē jau tas notiek – kam ir nauda, tas var apdrošināties, bet, ja ir daudz naudas, tad apdrošinies un vari braukt ārstēties uz Šveici vai ASV," skaidroja V.Strunskis.
Eksperts Latvijas Avīzei norādīja, ka arī Vācijā ir mediķu trūkums laukos. "Vācijā daudzos apgabalos nav iespējams sakārtot infrastruktūru, jo samazinās nodokļu maksātāju skaits un trūkst speciālistu, kas varētu sakārtot ūdensvadus, kanalizāciju un pārējo infrastruktūru. Tā ir milzīga problēma Austrumvācijā, kā arī Bavārijas ziemeļu rajonos," skaidroja V.Strunskis.