Līga, kura patlaban Latvijas Universitātē studē Juridiskajā fakultātē maģistratūras 2.kursā, piekrīt - izvērtēšana bija nepieciešama. "Ievērojot, ka lielākā daļa studiju programmu dublējas, izvērtēšana bija nepieciešama, lai noteiktu tās studiju programmas, kuras par valsts budžeta līdzekļiem finansēt būtu lieki. "Izglītības kvalitāte pēc būtības nav un nevar būt atkarīga no programmu skaita. Izšķirošās ir spējas personīgā ieinteresētība, kuru augstskola ar tai pieejamajiem resursiem var vai nu veicināt vai graut. Ievērojot, ka studentu skaits ar katru gadu Latvijā samazinās demogrāfisku iemeslu dēļ, nav pamata tik plašam studiju programmu klāstam," sacīja studente.
Jānis domā, ka augstskolu pasniedzēji ir pārāk noslogoti, mācot vairākās augstskolās. Viņaprāt, šī iemesla dēļ vairākas programmas dublējas. "Tās ir vājas katra atsevišķi, jo akadēmiskais potenciāls ir izkaisīts. Nav skaidrs, kur patiesībā paliek valsts finansējums budžeta vietām, cik tas ir efektīvs. Tā kā ir maza konkurence pasniedzēju vidū, ļoti grūti ir akadēmiskajā vidē ielauzties jaunajiem speciālistiem. Trūkst atbalsta jaunajiem doktorantiem konkurences veicināšanai un, manuprāt, viens no iemesliem ir šī finansējuma sadales decentralizācija. Nav arī noslēpums, ka maksu par studijām sastāda ne tikai akadēmiskā personāla izdevumi, bet arī telpu uzturēšana, algas augstskolas administrācijai u.c. izdevumi. Studiju programmu konsolidācija, iespējams, palīdzētu ietaupīt valsts izdotos līdzekļus izglītībai," uzsvēra Jānis.
"Zinu vairākus gadījumus, kad mani vienaudži ir uzsākuši studijas vienā augstskolā, bet tās vājuma dēļ vai vienkārši tā dēļ, ka augstskola vai studiju programma beidz pastāvēt, turpina studijas citā augstskolā, ja tas iespējams, vai pārtrauc studijas vispār. Te atkal ir skaidrs, ka iemesls ir lielais skaits vājo un nepilnīgo studiju programmu," atzina Jānis.
Līga portālam izteica bažas, ka rūpīgi jāseko līdz, vai programmu izvērtēšana tiešām varētu uzlabot studiju kvalitāti vai tā būtu "brutāla naudas līdzekļu ekonomija uz studentu rēķina".
Arī Rīgas Stradiņa universitātes students Edgars, kurš maģistratūrā apgūst starptautiskās attiecības, atzina - izvērtēšana varētu viest skaidrību. "Atbalstu uzsāktās reformas. Neinteresējos par to tik ļoti, lai spētu pats raksturot konkrētās izmaiņas, ko šāda pārbaude varētu nest, taču tas, ka izglītības sistēma daudzviet klibo ir acīmredzami. Pats esmu saskāries ar jaunajiem komunikāciju speciālistiem, kas ne tikai nepārzina savu nozari prakses trūkuma dēļ, bet, šķiet, nav uztvēruši arī teoriju un aptuveno lauku, kurā viņam pašam būtu jādarbojas," Diena.lv atklāja Edgars.
Viņš norāda, ka tas, ka lielie uzņēmumi regulāri turpina sūdzēties par kvalificētu darbinieku trūkumu "tam ir ļoti labs apliecinājums par spīti tam, ko apgalvo un varbūt arī sirdī vēlētos domāt paši mācībspēki un augstāko izglītības iestāžu vadība".
Par savas programmas slēgšanu gan viņš neuztraucas, jo tās kvalitāti apliecina kaut vai tas, ka jau patlaban vairāk kā puse no kursa paralēli mācībām atraduši darbu ministrijās, starptautisku organizāciju pārstāvniecībās Latvijā un citās ar starpvalstu attiecībām saistītās valsts un privātās organizācijās.
Kopumā paredzamās reformas Edgars tomēr vērtēt atsakās, jo nav iedziļinājies, cik daudz un ko paredzēts mainīt, taču norāda, ka atbalsta visas līdz šim dzirdētās R. Ķīļa ieceres.
Latvijas Universitātes studente Līga domā - studējošajiem pašiem jāapzinās, ka izglītošanās ir nepārtraukts ceļš. "Latvijā iegūtai augstākajai izglītībai Eiropas kontekstā prestiža nav, tomēr jācenšas vismaz nenonivelēt tās svarīgumu Latvijas robežās. Studentiem vajadzētu būt elastīgiem, arī attiecībā uz izvēlēto programmu. Nevajadzētu lolot naivas ilūzijas par stagnātiskām kvalitātēm, kuras sniedz konkrētas studiju programmas absolvēšana. Izglītošanās un karjera ir nepārtraukts ceļš, kuru konkrēta nosaukuma studiju programmas apguve/neapguve nevar pārtraukt. Svarīgs ir nevis studiju programmas nosaukums, bet saturs. Uzskatu, ka svarīgāka ir kvalitāte, nevis kvantitāte, tādēļ R.Ķīļa priekšlikums nav peļams," rezumē Līga.
Jānis uzskata, ka ir absurds, ka neviena Latvijas augstskola nav Eiropas labāko sarakstā. "Mums ir visas iespējas tur būt, veidojot spēcīgas, centralizētas studiju programmas. Piemēram, Latvijas Universitātei, ja tiks veiktas kvalitatīvas reformas, ar vairāk kā 20 000 studentu un lielu akadēmisko potenciālu ir visas iespējas, ne bez valsts atbalsta, visai drīzā laikā iekļūt Eiropas labāko sarakstā," uzsvēra students.
Jānis pieļauj, ka daudzas izglītības ministra piedāvātās reformas ir ambiciozas un būtu jāvērtē uzmanīgi, bet ir skaidrs, ka nopietnas reformas augstākajā izglītībā ir nepieciešams. "Ja vēlamies būt attīstītāko valstu pulciņā, tad tas nebūs iespējams bez pasaules līmeņa augstskolām, kuras ir lielas spēcīgas, centralizētas. Pašreiz ar sadrumstaloto piedāvājumu tas nav iespējams," sacīja students.