Ķīlis stāstīja, ka naudu finansēšanas modeļa ieviešanai valsts aizņemsies ārējos tirgos un sākotnēji būtu nepieciešami aptuveni 450 miljoni lati, lai Valsts studiju kreditēšanas fonds varētu sākt darbību.
LSA valdes pārstāvji uzskata, ka ilgtermiņa studentu kreditēšanas modelis "nav nedz piemērots, nedz vajadzīgs Latvijai un tās jauniešiem", norādīja Ratnieks.
"Izteiktie priekšlikumi tiešā mērā norāda uz nodokļa piemērošanu vienai konkrētai sabiedrības grupai – studentiem, kas nebūs tas modelis, ko jaunieši atbalstīs. Turklāt nav pamata uzskatīt, ka augstskolu ienākumu plūsmas pārvirzīšana tikai uz studentu pleciem uzlabos studiju kvalitāti un pieejamību labāk nekā citi piedāvātie augstākās izglītības finansēšanas mehānismi, lai būtu vērts riskēt ar esošos un topošo studējošo uzticību," uzsvēra Ratnieks, norādot, ka Latvijai jātiecas uz bezmaksas studijām.
"Tikšanās reizē ar Valsts Prezidentu tika gūts atbalsts mērķim pakāpeniski palielināt nozarei pieejamo finansējumu no valsts budžeta, lai jaunieši varētu studēt pēc pašu gribas izvēlētās studiju programmās tepat Latvijā," tā Ratnieks.
Ceturtdien Valsts Kancelejā Latvijas Studentu apvienības valde iesniedza Valsts Prezidentam Andrim Bērziņam adresētu vēstuli, aicinot pievērst īpašu uzmanību izglītības un zinātnes ministra izvēles procesam. Savā vēstulē LSA minēja, ka nākamajam nozares ministram jānodrošina veiksmīga Latvijas augstākās izglītības attīstība Eiropas līmenī, tās kvalitāti un konkurētspēju veicinot virzībā uz bezmaksas augstāko izglītību.
Jau šobrīd studijas bez maksas tiek piedāvātas Skandināvijas valstu augstskolās un arī citviet, kas ir iecienīti Latvijas jauniešu galamērķi augstākās izglītības ieguvei, tādēļ Latvija "nevar atļauties iet pretējā virzienā", kas palielinātu izceļojošo studentu skaitu un samazinātu ārzemju studentu interesi par studijām mūsmājās, uzskata LSA prezidents. Arī Igaunijā par labu bezmaksas augstākajai izglītībai tiek palielināts nozarei pieejamais valsts finansējums, kas kā norma ir iestrādāta arī Saeimas apstiprinātajos Augstskolu likuma grozījumos, uzsver LSA.
LSA pieļauj, ka kreditēšanas sistēmas priekšrocības un pozitīvās īpašības, kuras uzsver SAK, būtu attiecināmas tikai uz studentiem, kas šobrīd un nākotnē studēs par aizņēmuma līdzekļiem. Saglabājot un proporcionāli palielinot budžeta vietu skaitu nākotnē, tai studentu grupai, kas studijām izvēlētos valsts galvoto kredītu, aizņemtā nauda nebūtu jāatmaksā, ja pēc absolvēšanas studenta ienākumi nesasniegtu iepriekš noteikto līmeni.
"Ieviešot piedāvāto modeli, studenti kļūs par pircējiem un augstskolas – par pakalpojuma sniedzējiem, kas Latviju virzīs nevis zināšanu, bet patērniecības sabiedrības virzienā. Turklāt, ja nauda sekos studentam, augstskolas to piesaistei papildus līdzekļus tērēs reklāmai," – tā Ratnieks.