Subsīdiju samazināšana varētu ietekmēt tikai atsevišķu pilsētu siltuma ražotāju izmaksas

lv" informēja Ekonomikas ministrija (EM), provizoriskie aprēķini liecina, ka vidēji OIK atbalsta samazināšanas ietekme nebūs tik būtiska, lai atsevišķie ražotāji izmaksu izmaiņas nevarētu segt, piemēram, samazinot peļņas daļu.Taču EM vienlaikus uzsver, ka par precīzākiem aprēķiniem patlaban vēl ir pāragri runāt, jo turpinās diskusijas un dažādu alternatīvu izvērtējums par līdzšinējā atbalsta apmēra pārskatīšanu subsidētās enerģijas ražotājiem.Lai subsīdiju samazināšana un termiņu ierobežošana iespējami mazāk ietekmētu ražotājus un veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumapgādē, EM strādā pie 2014.-2020.gada Kohēzijas fonda programmām. Lai uzlabotu siltumavotu efektivitāti un sekmētu vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, kā arī samazinātu siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās, rekonstruējot jau esošās un būvējot jaunas sistēmas, nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā ir paredzēti 37,5 miljoni latu.Tāpat, ņemot vērā pieaugošās izmaksas par enerģiju, EM sagatavojusi priekšlikumus vienotā dzīvokļa pabalsta izveidei, lai rastu vienotu risinājumu, kā palīdzēt mazturīgākajām mājsaimniecībām segt komunālo pakalpojumu izmaksas. Par priekšlikumiem plānots jau tuvākajā laikā diskutēt ar Latvijas Pašvaldību savienību.EM patlaban izstrādā priekšlikumu, lai izveidotu sociālā atbalsta instrumentu, kas palīdzētu segt maksājumus par elektroenerģiju sociāli neaizsargātākajām sabiedrības grupām.Tuvākajā laikā plānots iesniegt grozījumus noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", lai samazinātu atbalstu lielajiem elektroenerģijas ražotājiem AS "Latvenergo" Rīgas TEC-1 un TEC-2, AS "Rīgas siltums" siltumcentrālei "Imanta" un SIA "Juglas jauda".Kā ziņots, tuvākajos gados siltumapgādes uzņēmumiem un pašvaldībām ir jāizvērtē jaudu aizvietošanas iespējas, pārejot uz efektīvāku siltuma ražošanu.Kā norāda EM, Latvijā izveidotā atbalsta sistēma paredz, ka publisko atbalstu var saņemt arī koģenerācijas stacijas, kas ražo gan elektrību, gan siltumu. Tādējādi izveidota sistēma, kurā visi elektrības patērētāji subsidē atsevišķus siltuma ražotājus, kas daļu no savām siltumenerģijas ražošanas izmaksām pārnes uz elektroenerģijas gala tarifu.Jau patlaban tieši atbalsts koģenerācijas stacijām, kas lielākoties ražošanā izmanto dabasgāzi, veido lielāko daļu no OIK izmaksām, ko sedz visi elektrības patērētāji neatkarīgi no savas pašvaldības, siltuma apgādes sistēmas un patēriņa. Vēsturiski izveidotā sistēma nav veicinājusi arī to, ka visas pašvaldības un siltuma ražotāji aktīvi strādātu pie izmaksu samazināšanas un siltumapgādes sistēmu sakārtošanas.Patlaban būtiska daļa kurināmā centralizētai siltumapgādei tiek importēta - 2011.gadā katlumājās siltumenerģijas ražošanai izmantoja 62,9% dabasgāzes, 3,2% naftas produktu, 0,6% akmeņogļu un 33,1% biomasas. 2011.gadā centralizēto siltumenerģiju pārdošanai ražoja 83 koģenerācijas stacijās.Vienlaikus koģenerācijas stacijas patlaban kopumā saņem lielāko daļu no OIK ietvaros izmaksātā publiskā atbalsta. Piemēram, koģenerācijas elektrostacijas, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, ar uzstādīto elektrisko jaudu virs četriem megavatiem (MW) obligātā iepirkuma ietvaros pārdevušas lielāko daļu elektroenerģijas. Tām sniegtais atbalsts 2012.gadā virs elektroenerģijas tirgus cenas veidoja 61,7 miljonus latu jeb 46% no visas atbalsta summas. Savukārt koģenerācijas stacijas ar jaudu līdz 4 MW saņēma atbalstu 31,6 miljonu latu apmērā. Daļa no šīm stacijām ir pievienotas centralizētās siltumapgādes sistēmām, tāpēc tuvākajos gados siltumapgādes uzņēmumiem un pašvaldībām ir jāizvērtē šo staciju jaudu aizvietošanas iespējas.