Asociācija vēstulē TM apgalvo, ka organizācijas biedri arvien biežāk novēro situācijas, kad nekustamo īpašumu izsolēs piedalās noteiktu personu grupa - reideri -, kas pirms izsoles atklāti vienojoties, kurš pirks nekustamo īpašumu, kā arī cenšoties uzpirkt citus izsoļu dalībniekus, lai viņi nepiedalītos pirmajā izsolē.
Izsoļu reideri iemaksājot nepieciešamo drošības naudu, lai piedalītos izsolē, pirms tam neinteresējas par nekustamā īpašuma sastāvu un izsoles noteikumiem, un, savstarpēji vienojoties, pirmajā izsolē nesola, līdz ar to panākot, ka tiek rīkota otrā izsole ar lejupejošu soli, un beigu beigās nekustamo īpašumu nopērkot par 10% no izsoles sākuma cenas, kas bieži veidojot tikai 7% no īpašuma tirgus vērtības.
Ja izsolei ir reģistrējušies vēl citi dalībnieki, kas nav saistīti ar izsoļu reideriem, tad, kā liecinot maksātnespējas procesu administratoru novērojumi, viņi cenšoties šos dalībniekus uzpirkt, lai panāktu, ka solīšanā piedalās tikai reideri.
Asociācija apgalvo, ka praksē sastopami arī tādi gadījumi, kad izsoļu reideri pieprasa samaksu no citiem dalībniekiem par to, ka viņi nepiedalīsies izsolē un neliks šķēršļus tam, lai nekustamo īpašumu iegādātos tie, kuriem ir patiesa interese par nekustamo īpašumu.
Administratoru asociācija uzskata, ka šāda ļaunprātīgu izsoļu dalībnieku rīcība kaitē ne tikai kreditoru kopuma interesēm, bet rada sabiedrībā nepareizu priekšstatu par izsoļu procedūru un ilgtermiņā var pat būtiski ietekmēt valsts ekonomiku.
Ne Maksātnespējas likuma, ne Civilprocesa likuma pašreizējā redakcija neparedz kārtību, kā rīkoties gadījumos, kad personas ļaunprātīgi izmanto spēkā esošo regulējumu, atzīmē asociācija. Kā vienīgo izeju asociācija redz lūgt tiesu nevis apstiprināt izsoles aktu, bet gan atzīt izsoli par spēkā neesošu, jo solītājs rīkojies ļaunprātīgi, taču tas neveicinot maksātnespējas procesu efektīvu gaitu. Asociācijas rīcībā esot informācija, ka ar šādu problēmu savā darbā saskaras arī zvērināti tiesu izpildītāji.
Jau ziņots, ka Saeima 7.jūnijā nodeva izskatīšanai komisijām virkni likumprojektu reiderisma ierobežošanai. Pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par reiderismu jeb komersanta prettiesisku sagrābšanu. Par to liecina Uzņēmumu reģistra prakse - saņemtie iesniegumi, sūdzības un galvenā valsts notāra lēmumi, raksti un informācija masu saziņas līdzekļos, kā arī ministrijā saņemtās sūdzības un iesniegumi. Turklāt arī valdības rīcības plāns kā vienu no pasākumiem paredz kapitālsabiedrības prettiesiskas pārņemšanas jeb reiderisma novēršanu.