Deputāti noraidīja opozīcijas frakciju "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) priekšlikumu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērot samazinātu PVN likmi 5% apmērā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) apšaubīja, ka, piemērojot 5% PVN likmi, tiktu samazinātas pārtikas cenas, jo, viņaprāt, problēmas cēloņi un risinājumi ir citi. Pēc viņa vārdiem, mūsu ražotāji lielveikalos tiek diskriminēti. Ministrs piebilda, ka budžeta izstrādē padziļinātas diskusijas par PVN nav notikušas.
AS deputāts Andris Kulbergs to nosauca par divkosību, paužot, ka Zaļo un zemnieku savienības politiķi tikai izliekas, ka atbalsta lauksaimniecības nozari.
NA deputāts Jānis Vitenbergs klāstīja, ka viņa sieva naktī saņēmusi e-pastu no zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS), vaicājot, vai pārtikas cenas Latvijā ir pārāk augstas. Tādu e-pastu esot saņēmuši arī citi deputāti.
Tāpat parlamenta vairākums neatbalstīja priekšlikumus nodokļa samazināto likmi 12% apmērā piemērot arī viesmīlības nozarei. "Latvija pirmajā vietā" (LPV) līderis Aināra Šlesers savu piedāvājumu pamatoja ar apgalvojumu, ka Rīga esot kļuvusi par kapsētu, paužot, ka "puse Vecrīgas ir izmirusi". Tāda situācija neesot Viļņā un Tallinā, teica opozicionārs.
"Valdība nesaprot, kādā veidā caur nodokļu samazināšanu ir iespējams palielināt ieņēmumus", sacīja Šlesers.
Deputāte Linda Liepiņa (LPV) izteicās, ka "reti, kurš te negribētu netālu Vecrīgā apēst garšīgu kotleti". Opozīcijas politiķe pauda, ka visi sūkstās par to, ka ēšanas vietu paliek mazāk, bet netiek darīts, lai to mainītu, akcentējot, ka nozare ir bijusi ļoti aktīva, bet nesadzirdēta.
Koalīcijas deputāts Ervins Labanovskis (P) atzina, ka saredz sistēmātikas problēmas nozarē, bet tās pastāvot jau vairāk nekā desmit gadus, kad pie varas bija priekšlikumu autori. Viņaprāt, ir jāstrādā pie tādām nodokļu izmaiņām, kas uzlabo situāciju visiem iedzīvotājiem, nevis tikai vienai nozarei. Politiķis sacīja, ka tiks samazināti darbaspēka nodokļi, un tas atvieglos arī ēdināšanas nozares situāciju.
Labanovskis solīja nākamgad atgriezties pie diskusijas par samazinātu PVN viesmīlības nozarei.
NA deputāts Artūrs Butāns kritizēja koalīcijas deputātus, paužot, ka allaž, kad viesmīlības nozare nāk uz komisiju ar lūgumu ieviest samazinātu PVN, deputāti "pēc noklusējuma" atbalsta ieceri, bet, kad jāiesteno, tad to sola nākotnē.
Samazināts PVN svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem 2025.gadā valstij izmaksās 17,1 miljons eiro, 2026.gadā 19,1 miljons eiro, 2027.gadā 23,4 miljoni eiro un 2028.gadā 24 miljoni eiro.
Ņemot vērā, ka PVN samazinātās likmes ieviešana ir atkāpe no vispārējās PVN sistēmas un to, ka, piemērojot PVN samazināto likmi 12% apmērā svaigo augļu, ogu un dārzeņu piegādēm, jātiecas sniegt labumu galapatērētājiem, proti, padarot šos produktus pieejamākus iedzīvotājiem, tad nepieciešams izvērtēt attiecīgas normas efektivitāti, likumprojekta anotācijā skaidro FM.
Zemkopības ministrijai līdz 2028.gada 1.jūnijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem, tai skaitā salīdzinot cenu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm galapatērētājiem reģionālajā līmenī.
FM patlaban strādājot arī pie izmaiņām citos normatīvajos aktos, kas sniegs atbalstu lauksaimniekiem. Tostarp paredzēts saglabāt vienu no atbalsta mehānismiem - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Atbrīvojums ir spēkā no 2013.gada, un tā piemērošanas termiņš ir ticis regulāri pagarināts. Atbrīvojuma darbību paredzēts pagarināt vēl uz pieciem gadiem - līdz 2029.gadam, pēc tam atkārtoti vērtējot tā efektivitāti.