Tā nebija tikai formalitāte

Spēkā esošais regulējums Rimšēvičam deva virkni priekšrocību un likumīgu iespēju ietekmēt FKTK darbu un banku darbību daudz vairāk, nekā līdz šim ticis nolasīts no likuma normām. Vidi, kura bija labvēlīga Rimšēvičam inkriminētajām kukuļņemšanas shēmām, veido divi virzieni – pirmkārt, LB prezidenta operatīva piekļuve ļoti sensitīvai banku vides informācijai, uz ko, skaidrojot apsūdzības, norādīja arī Ģenerālprokuratūra, un, otrkārt, ietekme uz FKTK un banku vides personālijām kopumā. Septiņi no 10 FKTK padomes locekļiem, kuri darbojušies vai vēl aizvien darbojas banku uzraugā, vai nu iepriekš strādājuši LB Rimšēviča pakļautībā, vai raduši patvērumu LB – kā Irēna Krūmane pēc amata zaudēšanas FKTK. 

Pienākums informēt

Ņemot vērā, ka Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam inkriminē kukuļa saņemšanu no Trasta komercbankas (TKB) tieši apmaiņā pret problēmu kārtošanu ar FKTK, citā gaismā nu rādās norma, kas FKTK uzliek par pienākumu nekavējoši informēt LB prezidentu par tirgus dalībniekiem, ja tiem ir likviditātes problēmas vai maksātnespējas iespējamība. Tas Rimšēvičam deva iespēju piekļūt operatīvai iekšējai informācijai par kredītiestādēm, kurām radušās specifiskas problēmas, un FKTK iespējamo rīcību. Pēc LB prezidenta rakstveida pieprasījuma FKTK arī jāsniedz informācija par atsevišķu kredītiestāžu finansiālo stāvokli. 

Kā nevainīga formalitāte, kas nedod lielas reālās ietekmes sviras, līdz šim izskatījās arī norma, kas LB prezidentam ļauj piedalīties FKTK padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Lai arī LB prezidents ir tiesīgs izvirzīt jautājumus izskatīšanai FKTK padomes sēdēs, tās lēmumus tomēr pieņem paši padomes locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu. Tomēr, ņemot vērā, kāda ietekme LB prezidentam bijusi dota uz FKTK personāliju izvēli un to, kā šī ietekme faktiski realizējusies "savu cilvēku" izkārtošanai nozīmīgos posteņos, it kā formālā ietekme jaunatklāto faktu gaismā nu jau rādās ļoti reāla. Pretrunās par šīs savas formālās un neformālās ietekmes apmēriem pinās pats Rimšēvičs, sakot, ka viņam nav bijis reālas ietekmes uz banku uzraudzību, līdz ar to viņam nevar inkriminēt šīs ietekmes izmantošanu koruptīviem mērķiem, bet vienlaikus apgalvojot, ka viņa ietekme likusi bankām savērpt pret viņu sazvērestību.

Bez LB prezidenta piekrišanas nav iespējams ne iecelt, ne atcelt FKTK priekšsēdētāju, viņa vietnieku un FKTK padomes locekļus. FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku ieceļ Saeima pēc LB prezidenta un finanšu ministra priekšlikuma. Pārējos padomes locekļus ieceļ un atbrīvo FKTK priekšsēdētājs tāpat – pēc LB prezidenta un finanšu ministra saskaņojuma. 

Tāpat pirms termiņa FKTK priekšsēdētāju var atbrīvot, ja ir saņemts attiecīgs iesniegums no LB prezidenta un finanšu ministra. Kopš finanšu ministres amatā ir Dana Reizniece-Ozola (ZZS), viņa kopā ar Rimšēviču saskaņojusi divu jaunu FKTK padomes locekļu virzīšanu. Apstiprināšanai Saeimā tika virzīta jaunā FKTK padomes priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne, kura iepriekš nebija veidojusi pamanāmu, ar nozīmīgā FKTK posteni samērojamu karjeru finanšu sektorā, bet bija zināma saistībā ar viņas vīra Andra Razāna diplomātisko karjeru – viņš bija Latvijas vēstnieks ASV. Otrā ar Reiznieci-Ozolu un Rimšēviču saskaņotā jaunā FKTK padomes locekle Nora Dambure, līdzīgi kā vēl seši viņas kolēģi un priekšteči, savu karjeru sākusi LB pie Rimšēviča.