Šobrīd jautājums pacelts iespējami augstā līmenī, jo tiek pieļauts, ka ar šo problēmu apdraudēti Latvijas centieni uzlabot savas pozīcijas Eiropas transporta tīklos.
Savulaik Rīgas ostai pagalam nesekmējās ar regulāru pārvadājumu attīstīšanu starp Rīgu un Stokholmu, bet pēdējos sešus gadus prāmju ceļu uz Zviedriju un atpakaļ nodrošina kaimiņvalsts kompānija Tallink. Sešos gados no Rīgas uz Stokholmu un atpakaļ pārvadāti aptuveni trīs miljoni pasažieru, un šobrīd prāmji jau kursē katru dienu. Tallink reklamē Rīgu kā izcilu galamērķi. Bet mazāk publiskas bijušas kompānijas sūdzības par darbu Rīgas ostā, par nodrošināto servisu un pasažieru ērtībām.
Visas aizvadītās ziemas laikā pasažieriem no Tallink kuģa bija jāizkāpj cauri autoklājam. Un tas izraisīja kompānijas vadības neapmierinātību un negatīvu vēstuli Satiksmes ministrijas, Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes un SIA Rīgas Pasažieru terminālis vadībai.
Kuģošanas kompānija jau krietnu laiku bija lūgusi uzlabot piestātni, lai nodrošinātu normālu transporta iebraukšanu kuģī un no tā. Pagājušajā rudenī beidzot darbi uzsākti, tomēr to pabeigšanas gala termiņš tika pārlikts par vairākiem mēnešiem.
Kā skaidro SIA Rīgas Pasažieru termināls tehniskais direktors Jānis Dzērvītis, pēc Tallink lūguma viņi pērn septembrī sāka jaunas, regulējamas hidrauliskas rampas būvniecību, lai varētu nodrošināt normālu autotransporta iebraukšanu uz prāmja un nobraukšanu no tā. „Ar šādu lūgumu Tallink jau vairākkārt bija vērsies pie mums. Beidzot mēs sameklējām līdzekļus un sākām šo rekonstrukciju. Jāatzīmē, ka rekonstrukcijas izmaksas pārsniedza vairāk nekā vienu miljonu eiro, kuru nodrošināja tikai Rīgas Pasažieru termināls par saviem līdzekļiem. Jā, tiesa, plānots bija, ka rekonstrukcija tiks pabeigta jau janvāra sākumā, taču bija nelabvēlīgi laika apstākļi,” saka Dzērvītis.
Acīmredzot pēdējais piliens kompānijas pacietības mērā bija saplīsušais pasažieru tunelis, kuru nevarēja lietot pat tad, kad kuģi pietauvojās jau tiem paredzētajā vietā. Izrādās – kamēr piestātni remontēja, mobilajam izkāpšanas tunelim nozagts vadības dators. Tunelis pieder Rīgas Brīvostas pārvaldei, kas to bez atlīdzības nodevis lietot Rīgas Pasažieru terminālim. Tā privātīpašumā ir piestātnes, zeme pie Daugavas un termināļa ēka.
Kompānijas Tallink Grupp izpilddirektora vietnieks Andres Hunts pagājušajā nedēļā nosūtītajā vēstulē raksta: “Diemžēl neieinteresētā attieksme no Rīgas brīvostas un Rīgas pasažieru termināļa puses, sliktais tehniskā aprīkojuma un iekārtu stāvoklis, kā arī ostas apkaime kopumā, neatbilst mūsu centieniem Rīgai izcelties kā izsmalcinātam tūrisma galamērķim, lai gan tā varētu būt. Mūs uztrauc, tas, ka nav atbalsta infrastruktūrai, kas ir svarīga ostas darbam. Lai gan šajā ostā ir viena no augstākajām ostu nodevām Baltijas jūras reģionā, pakalpojumu kvalitāte neattaisno ne viesu, ne pakalpojuma sniedzēja cerības.”
Rīgas Brīvostas pārvalde piekrīt, ka citās Baltijas ostās dažādu iemeslu dēļ ostu maksa ir zemāka. Savukārt Pasažieru termināļa darbu viņi ietekmēt nevarot, jo tas no ostas teritorijas izslēgts 2006.gadā. Rīgas dome arī neredz, kā veicināt prāmju satiksmi. Rīgas mērs Nils Ušakovs norāda, ka Rīgas domei ir svarīgi, lai „šo divu privātu kompāniju problēmas būtu atrisinātas, jo pretenzijas ir abām pusēm, es domāju, ka viņi situāciju savedīs kārtībā un Rīga sniegs atbalstu.” Uz jautājumu, vai viss ir kārtībā ar to, ko var nodrošināt Rīgas pašvaldība un kas atkarīgs no tās rīcības, Ušakovs spiests atzīt, ka vide ir jāsakārto un apsola to darīt šajā un nākamajā vasarā.
Burtiski pāris dienas pēc vēstules saņemšanas, šajā nedēļā prāmja pasažieriem atkal dota iespēja komfortabli nokāpt no kuģa.
Piestātnes ēka padomju laikos celta kā pagaidu celtne. Tā ir mazliet atjaunota, iebūvēts eskalators, bet kopumā atstāj visai skumīgu iespaidu. Termināļa īpašnieka pārstāvis saka – neesot naudas pārbūvei. Un viņuprāt izdevīgāk orientēties uz kruīza kuģu pieņemšanu. Tiem no ostas tikpat kā nekā nevajagot, bet pasažierus uz pilsētu ved tūrisma operatoru organizētos autobusos.
„Kopumā serviss, ja mēs runājam par kruīza kuģiem, tad es uzskatu, ka serviss, kuru mēs nodrošinām kruīza kuģiem, ir normas robežās. Nekur pasaulē īpaši serviss labāks šis nav, un viņš arī nav vajadzīgs. Ja mēs runājam par prāmja pasažieriem, protams mums ir zināmas problēmas. Pirmkārt, tā ir problēma par pasažieru nokļūšanu ostā un no ostas,” norāda Dzērvītis.
Rīgas Pasažieru termināla tehniskais direktors atzīst, ka liela problēma ir ar teritoriju un auto transporta izbraukšanu no ostas uz pilsētu, uz Eksporta ielu. Tomēr to var atrisināt tikai pārceļot Eksporta ielu uz jauno trasi, kas ir paredzēta teritorijas detālplānojumā. Jau šobrīd pēc Rīgas domes pasūtījuma ir izstrādāts projekts Eksporta ielas pārcelšanai uz jauno trasi, bet darbi apstājušies, jo neesot naudas.
“Situācija Rīgas brīvostā un Rīgas pasažieru terminālī kaitē ne tikai Talllink grupas tēlam, bet arī Rīgas pilsētai kopumā, jo ostas ir svarīgi tūrisma vārti Latvijai,” teikts Tallink Grupp vēstulē.
Krietni lielāku problēmu nekā divu kompāniju savstarpēju rīvēšanos redz Satiksmes ministrija. Tieši šobrīd Eiropā notiek cīniņš par iespējām piedāvāt labākos transporta koridorus. Un Tallink pārvadā ne tikai pasažierus, bet arī lielu daudzumu dažādu kravu. Līdz ar labas attiecības ar vienīgo kompāniju, kas nodrošina regulāru prāmju satiksmi ir visai būtiskas.
Satiksmes ministrija, saņemot šo vēstuli, jau paguvusi par to informēt vēl virkni iestāžu, lai kopīgi meklētu iespēju labot apskādēto Rīgas kā tranzīta ceļa tēlu. Jau bijusi tikšanās ar Rīgas domes vadību, informēts ministrijas pārstāvis brīvostā, ekonomikas ministrs un premjera birojs. Regulārs prāmju savienojums starp Rīgu un Stokholmu ir valsts stratēģisko interešu lokā, ņemot vērā ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumus. Tieši šobrīd Eiropā tiek veidoti tā sauktie prioritārie transporta koridori, kuros Latvija pretendē uz Baltijas jūras savienojumu iekļaušanu.
Satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens intervijā De facto uzsver savienojuma stratēģisko nozīmi: „Eiropas Savienības kontekstā - īpaši tādā kritiskā brīdī, kad mēs definējam prioritāros koridorus, un kad mēs gribam, lai mūsu savienojumi ar Skandināviju pa Baltijas jūru tiktu iekļauti šajos koridoros. Un vēl mēs vēlamies, lai šie koridori kā tādi, kas ir videi draudzīgi risinājumi un kas Baltijas jūru attīsta kā savienojošu jūru, saskan arī ar savulaik apstiprināto Baltijas jūras koncepciju un dod mums argumentāciju, lai šo koridoru – no Rīgas un no Ventspils un kalpo kā pamats kravu plūsmai, arī iekļautu apritē.” Tas ir iemesls, kādēļ Satiksmes ministrija vēlas, lai privātā termināļa operatora intereses saskanētu ar valsts stratēģiskajām interesēm.
Pēc satiksmes ministra padomnieka domām, detalizēti būtu jāizpēta arī līgums, kas noslēgts starp Rīgas Brīvostas pārvaldi un Pasažieru termināli. Un jāpēta, vai tajā ir mehānismi, kā nodrošināt labu servisu.