Gandrīz 12 000 skolēnu mācās tālmācībā, no tiem 3500 – pamata pakāpē (1.–9. klase). Palielinās ne tikai skolēnu skaits, bet arī šai jomai atvēlētais valsts finansējums. 2022. gadā tas bija 4,8 miljoni eiro, 2024. gadā sasniedza jau 11,3 miljonus eiro (pedagogu algām un mācību līdzekļiem). Tajā pašā laikā centralizēto eksāmenu rezultāti skolēniem, kuri zinības apguvuši tālmācībā, ir zemāki nekā valstī vidējie – tas liek apšaubīt šāda formāta izglītības kvalitāti. Saeimas atbildīgā komisija tās izstrādātajā likumprojektā rosina trīs gadu laikā atteikties no tālmācības pamatskolas posmā.
Ministrija atbalsta grozījumus
Saeimas komisijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka tālmācībā zinības varēs apgūt tikai 10.–12. klasē, savukārt pirmsskolas un pamata izglītības programmas – tikai klātienē. Tiek rosināts atteikties no neklātienes formas, taču tie, kuri sāka mācības tajā, varēs tās pabeigt. Dokuments arī nosaka, ciktāl pedagogi varēs izmantot kombinētos risinājumus (attālinātās mācības, tiešsaiste, tehnoloģiju pielietojums) – tiem nevajadzētu pārsniegt 20% no kopējās mācību stundu slodzes gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas jautājumos Kristīne Niedre-Lathere uzsvēra, ka ministrija atbalsta šādus likuma grozījumus, tostarp ieteikumus attiecībā uz kombinētajām mācībām un vecumposma ierobežojumus. Taču noteikti vēl jāvienojas par izņēmumiem, kas būtu pieļaujami, piemēram, šādā formātā pamatizglītību varētu iegūt pilngadīgas personas, kuras kādu iemeslu dēļ to nav izdarījušas iepriekš.
Česlavs Batņa (AS) ieteica izņēmuma kategorijā iekļaut topošos sportistus (7.–9. klašu posmā), dodot iespēju apvienot mācības ar intensīvu treniņu un sacensību kalendāru.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 4. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00