Arī Latvijā dibinātais Kebab Fix tuvākajā laikā solās atklāt vēl divas ātrās ēdināšanas iestādes, nesen darbība paplašināta arī Lietuvā. Par spīti tam, ka veselīga uztura ideja tiek popularizēta arvien intensīvāk, visu Dienas aptaujāto ātrās ēdināšanas iestāžu pārstāvji bez minstināšanās apgalvo - pieprasījums pēc ātrā ēdiena pieaug.
Konkurence kļūst sīvāka
Latvijā patlaban darbojas 36 Hesburger restorāni. Uzņēmuma attīstības direktore Baltijas valstīs Ieva Salmela atklāj, ka attīstībā nemitīgi tiek ieguldīts liels darbs. Hesburger pēdējā gada laikā paplašinājis sadarbību ar vietējiem ražotājiem. Piemēram, uzņēmums SunCrisp piegādā burkānus, Food Union - pienu un piena produktu Lāsēns. Par to, ka Latvijas iedzīvotāju ikdienas dzīves temps aizvien pieaug, liecina tas, ka klienti arvien biežāk izmanto iespēju ēdienu pirkt tā dēvētajās autokasēs, bieži līdzi ņemšanai tiek pirkta arī rīta kafija kopā ar mafinu vai virtuli.
Arī Latvijas uzņēmuma Kebab Fix pārstāve Valērija Titajeva uzsver, ka nemitīgi tiek domāts par produkcijas klāsta papildināšanu. «Cenas aug atbilstoši kopējai situācijai valstī. Mēs esam Latvijas uzņēmums, un arī mūsu izmaksas ietekmē cenu kāpums, piemēram, par elektroenerģiju un degvielu,» stāsta V. Titajeva un bilst, ka klienti ar katru gadu kļūst arvien prasīgāki un konkurence ātrās ēdināšanas jomā - arvien sīvāka.
Uzņēmums McDonald's pēdējos gados restorānos Latvijā investējis 11,8 miljonus latu, atvēris sešus restorānus un trīs kafetērijas. Uzņēmuma mārketinga direktore Baltijā Baiba Zaķe teic: «Lai motivētu darbiniekus un nodrošinātu augstu klientu servisu, ik gadu būtiski ieguldām darbinieku apmācībā un motivācijas programmās - līdzīgi kā pērn, arī šogad plānojam ieguldīt gandrīz 100 000 latu. McDonald's restorānus pērn apmeklēja 9,6 miljoni klientu. To vidū bijuši gan pieaugušie, gan jaunieši, gan ģimenes ar bērniem, gan vecāka gadagājuma ļaudis. Lai izdabātu klientu vēlmēm, uzņēmums pilnveido ēdienkarti. Tajā atrodami 85 dažādi ēdieni un dzērieni, izvēle ir arī veģetāriešiem.»
Garšīgā ķīmija
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš ar nožēlu secina, ka mūsu sabiedrība atrodas pašas radītu maldu varā. Dominē tendence uzskatīt, ka sliktais notiks ar citiem, nevis mani, taču, regulāri mielojoties ātrās ēdināšanas iestādēs, ir risks saslimt ar aterosklerozi un sirds un asinsvadu slimībām, kas ļoti daudzos gadījumos laika gaitā kļūst par nāves cēloni. I. Kalviņš uzsver, ka ātrās ēdināšanas ēdienkarte ir ļoti prasmīgi izveidota, lai cilvēkos rosinātu pēc iespējas lielāku apetīti un veicinātu pieradumu pie šīs pārtikas.
«Ir divi pamatuzstādījumi. Pirmkārt, lai klients apēstu pēc iespējas vairāk, obligāti ir vajadzīgs kāds gāzēts un salds dzēriens. Otrkārt, pārējam ēdienam ir jābūt ar paaugstinātu sāls daudzumu, jo arī tas rosina apetīti. Vēl noteikti ir jābūt nātrija glutamātam kā garšas pastiprinātājam,» stāsta I. Kalviņš.
Svarīgs nosacījums ir, lai klienta garšas kārpiņas atpazītu ēdienu. «Piemēram, McDonald's lieto ievestu gaļu, kas ir iekonservēta tā, lai visās malās, kur to pārdod, tā garšotu vienādi. Lai šāda gaļa būtu ilgstoši lietojama, ir jāizmanto palielināta deva konservantu un arī krāsvielu, lai iegūtu vajadzīgo krāsu. Kā zināms, gaļa, pastāvot ledusskapī, kļūst pelēcīgāka, reizēm pat brūna vai zilpelēka, ar šīm vielām process tiek novērsts,» skaidro institūta direktors.
Pelējumu izkasījām
Mārtiņš (vārds mainīts) jau kādu laiku vairs nestrādā ātrās ēdināšanas biznesā. Viņa pieredze šajā darbā nav mērāma gados, jo pēc pāris mēnešu sadarbības viņš to nolēma pārtraukt. Diena neatklās arī iestādes nosaukumu, kurā puisis strādāja, jo viņa sacītajam nav pierādījumu. Vērts izpaust tikai to, ka restorāns atrodas Rīgas centrā, kur atšķirībā no iestādēm citviet apmeklētāju plūsma ir visintensīvākā.
«Pēc tam kad esmu šajā iestādē strādājis, vienmēr visiem saku - ja mielojies ātrajā ēdināšanā, tev pašam ir jārēķinās ar sekām, nav jābrīnās par sliktu pašsajūtu,» savā pieredzē dalās Mārtiņš. Viņam pirmais pārsteigums bijis jau dienā, kad devies uz darba interviju, - sarunas vietā puisim lika vilkt darba drēbes un iet gatavot ēdienu.
Neviens nav prasījis nomazgāt rokas: «Tā tas bija visu laiku. Sanitārās normas, ko pildīju, bija manis paša ieviestas, neviens to nekontrolēja.» Mārtiņš atklāj, ka bulciņas un maizītes nereti bijušas sapelējušas, taču stingrās uzskaites dēļ tās nedrīkstēja mest ārā: «Protams, ja bulciņa viscaur bija zilzaļa, mēs metām to ārā, bet, ja bija kādi pelējuma pleķīši, mēs vienkārši tos izkasījām ārā. Darījām to, ko lika augstākstāvošais. Bija pāris reižu, kad mums pārmeta, ka pārāk daudz produktu tiek norakstīti.»
Mārtiņš bilst, ka augstākā vadība par darbinieku izdarībām, visticamāk, nezinot, jo formāli esot bijusi stingra uzraudzība, turklāt lielajā klientu plūsmā viss noticis zibenīgi: «Virtuvē bija trīs kameras. Mēs visi zinājām, kur tās atrodas un kādā virzienā tās ir vērstas. Ja nokrita gaļa, mēs ar kāju pa netīro grīdu to pastūmām līdz izlietnei, jo tā vieta kameras acij nebija redzama, pacēlām, tad labākajā gadījumā nomazgājām vai vienkārši nopūtām putekļus.» Mārtiņš stāsta, ka ļoti lielu uzmanību vadība pievērsusi tieši tiem darbiniekiem, kas strādāja pie kases: «Nedrīkstēja pat atspiesties pret apmali, mums bieži sūtīja fotogrāfijas no videoierakstiem, kuros bija redzams, ka mēs nepareizi stāvam, mums aizrādīja.»
Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena!