ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa pastāstīja, ka tiesa kopš piektdienas saņēmusi emocionālas vēstules par tiesas lēmumu.
Vienu nosūtījis tā sauktā Latvijas Republikas Tautas tribunāla priekšsēdētājs, Vācijā dzīvojošais bijušais grupas Helsinki-86 dibinātājs Linards Grantiņš.
Aģentūra BNS tribunāla mājaslapā pārliecinājās, ka šoreiz Grantiņš izticis vien ar apvainojumiem pret ST priekšsēdētāju Gunāru Kūtri un ST tiesnesi Aiju Brantu.
Pauliņa norādīja, ka Grantiņš jau agrāk ir veltījis dusmas ST par citiem tiesas lēmumiem. Toreiz ST par Grantiņa aktivitātēm informējusi Drošības policiju. Vai tiesa to darīs arī tagad, pagaidām nav zināms.
"Ja tiesas priekšsēdētājs to uzskatīs par nepieciešamu, tad attiecīgi rīkosimies," sacīja Pauliņa.
Emocionāla vēstule pēc pagājušās piektdienas lēmuma saņemta arī no kāda Parīzē dzīvojoša latvieša, taču tajā draudi vai apvainojumi nav izteikti, informēja Pauliņa.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai BNS pavēstīja, ka Drošības policija veic pastāvīgu tribunāla aktivitāšu monitoringu. "DP tribunāla darbību vērtē kā provokatīvas aktivitātes," teica Apse-Krūmiņa.
Attiecībā uz Satversmes tiesas ierosināto lietu par tautas nobalsošanas likuma normām spriedums gaidāms ne ātrāk kā rudenī, jo vispirms lieta ir jāsagatavo un jārēķinās, ka tiesneši vasarā dosies atvaļinājumā, norādīja Pauliņa.
Jau vēstīts, ka ST piektdien nolēma neapturēt referendumu, taču ir ierosinājusi lietu par tautas nobalsošanas likuma atbilstību Satversmei.
Līdz ar to referendums notiks 18.februārī, un tas būs par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.
Jau ziņots, ka Grantiņa vadītais tribunāls nereti jau vairākus gadus Latvijas amatpersonām piespriedis augstāko soda mēru. Piemēram, 2007.gadā Saeimas deputāti saņēma vēstules, kurās tribunāls par Latvijas teritoriālās vienotības graušanu piespriedis augstāko soda mēru toreizējai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.