Kultūras ministrijas (KM) pārvaldībā ir visvairāk kapitālsabiedrību (VSIA) – 14 –, kurās KM ir 100% kapitāla daļu turētāja un kur kopējais darbinieku skaits 2023. gadā bija 1943. Visas VSIA saņem ievērojamu valsts atbalstu – 2023. gadā dotācija no VSIA kopējo ienākumu struktūras veidoja 63%. KM šobrīd neredz iespēju un jēgu tās optimizēt.
KM pārziņā ir plašs kapitālsabiedrību tīkls, tās atšķiras no pārējām "kolēģēm" citās nozarēs, proti, tās ir nekomerciālas. tāpēc tās uzturēt ir liels izaicinājums. Nosacīti tās var iedalīt divās daļās – teātri un Rīgas cirks un koncertorganizācijas un Latvijas Nacionālā opera un balets. To uzdevums ir kultūras vērtību piedāvāšana plašam sabiedrības lokam. "KM rūpes ir, lai šis piedāvājums ir daudzpusīgs un pastāvīgi pieejams iedzīvotājiem – gan galvaspilsētā, gan ārpus tās. Tieši plašā repertuāra pieejamība ir tas unikālais kopums, kāpēc valsts ir izvēlējusies līdzdarboties šajā darbā," Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē teica KM valsts sekretāre Dace Vilsone. Viņa atgādināja, ka, pēc Pārresoru koordinācijas departamenta piesaistīto ekspertu vērtējuma, VSIA iedalās trijās grupās, ņemot vērā to ieņēmumu avotus un vai tajās ir valsts budžeta iesaiste. Visas KM VSIA ir nekomerciālas, ar lielu valsts finansējuma daļu. Pērn dotācija sasniedza 35,8 miljonus eiro jeb 63% no kopējiem VSIA izdevumiem. Taču ir arī ieguvumi, proti, 18,5 miljoni eiro nonākuši atpakaļ valsts budžetā nodokļu veidā. Valsts atbalsts ļauj samazināt vidējo biļetes cenu – tā ir 18 eiro. Pretējā gadījumā tā būtu 62 eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 19. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00