Telekanāla ARTE demonstrētā filmā apgalvo, ka Latvijā soda par runāšanu krievu valodā

Kultūru cīņa rada apdraudējumu krievu minoritātei Latvijā – pusstundu garo reportāžu ar šādu nosaukumu Vācijas un Francijas kopējā sabiedriskajā medijā autori iesāk ar skatiem no Rīgas Centrāltirgus. Tur kopīgi iepērkas Latvijas anitfašistu līderis Josifs Korens ar Jūrmalas domes deputāti Elizabeti Krivcovu (Saskaņa), kuru autori nosauc par nepilsoņu tiesību aktīvisti. 

Kā galveno krievu valodas ierobežotāju Krivcova  min Valsts valodas centru (VVC), ko viņa filmā dēvē par valodas policiju. Tā visiem, kuri nerunā latviski, piespriežot naudas sodus. No dialoga ar pārdevēju tirgū tiek radīts maldīgs priekšstats, ka pārdevējai jāuztraucas, vai viņa nepārkāpj valodas likumu, ja runā ar tūristu no Krievijas krievu valodā

"Tie ir absolūti meli. It īpaši attiecībā uz tirgu, protams, ir prasība, lai šis tirgotājs, vienalga kādas cilmes būtu, spētu apkalpot un sarunāties valsts valodā, bet tas viņam, protams, neuzliek nekādus pienākumus un ierobežojumus ar citiem klientiem sarunāties jebkurā citā svešvalodā, kāda vien viņam tajā brīdī vajadzīga un kādu viņš spēj un pazīst," raidījumam skaidro VVC direktors Māris  Baltiņš.

Filmā izvērsti stāstīts arī par 16.martu, norādot, ka oficiālā vara leģionam piederīgos uzskata tikai un vienīgi par varoņiem. Tādējādi skatītājus  maldina par Latvijas oficiālo nostāju šajā jautājumā. Tāpat 16.marta gājiens primitīvi tiek sasaistīts ar holokaustu.

Filmā izskanējušajiem apgalvojumiem par Latvijas valdības plāniem pilnībā aizliegt krievu valodu visās skolās un dažādās sabiedriskās vietās nepiekrīt valdības ministri. Mazākumtautību tiesības praktizēt savu  kultūru un valodu ir ierakstītas Satversmē. Arī izglītības plānos nav aizliegt mācīties krievu valodu un literatūru.

"Latvijā ne tikai tiek uzvestas izrādes, kas ir krievu autoru veidotas, bet Latvijā ir Krievu drāmas teātris, kur izrādes tiek izrādītas krievu valodā. Arī Daugavpilī ir izrādes, ko viņi izrāda krievu valodā. Mums ir arī radio 4, kas raida krieviski, sabiedriskais kanāls, tā kā ir nepamatoti apgalvot, ka ir kaut kādi ierobežojumi uzstādīti," raidījumam norāda kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Tāpat ministre piebilst, ka "šajā raidījumā iespēja izteikties ir bijusi Krievijas aģentiem Latvijā, tā padarot sižetu ļoti tendenciozu".

"Es teikšu nediplomātiski. Ir jābūt idiotam vai absolūti nezinošam par situāciju Latvijā, lai šādi varētu domāt. Vai arī otrs variants – ir jābūt ļoti ieinteresētam, lai piespiestu kādu šādi domāt," spriež izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).

Ar jēdzienu "kulturkampf" Vācijā apzīmē Bismarka mēģinājumu 19.gadsimta beigās pārveidot citas Vācijas daļas pēc Prūsijas mentalitātes, kas cieta neveiksmi .Šāds nosaukums vācu auditorijai ir precīzi mērķēts un tam ir negatīvs fons, uzskata VVC vadītājs.  Filmas autori nav sazinājušies ne ar viņu, ne citām valsts iestādēm, kas veido valodas un izglītības politiku Latvijā. Informāciju pamatā sniedz konkrētu partiju politiķi un radikāli noskaņotu organizāciju pārstāvji, kuri savu redzējumu par nepilsoņu un mazākumtautību situāciju nezinošajam televīzijas skatītājam pasniedz kā faktus. 

Nekā personīga zināms, ka sižeta veidotāji vēlējās filmēt Latvijas Jaunsardzes mācības, tuvcīņas skolas vai kādu citu militāru aktivitāti. Viņi nepiekrita. Informācija par pretunīgo reportāžu, kurā būs atvēlēta platforma Krievijas interešu aizstāvjiem, bija ātri izplatījusies. Radikālajiem viedokļiem par mazākumtautību stāvokli filmas autori pretī lika audēju no Carnikavas un Nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputātu, kuru intervēja 16.marta gājiena laikā. Žurnālistam no Latvija, kas palīdzēja šīs intervijas sarunāt, teica, ka filma iecerēta kā sadursme starp kultūrām. Galvenie filmas varoņi jau bijuši izvēlēti.

"Pirmais jautājums, ko es pajautāju, vai netaisāties glorificēt Ždanokas kundzi un Putina politiku Latvijā. Viņi atbildēja, ka ne. Ka tas esot apcerīgs analītiskais materiāls, cik tur tā analītika, bet domāju, ka situācijas prezentācija sanāca samērā korekta," komentē žurnālists Igors Vatoļins.

Par Latviju nomelnojošo un sagrozītu ARTE demonstrēto filmu sauc Latvijas vēstniecība Vācijā. Dažas stundas pēc reportāžas vēstniecība nosūtīja vēstuli medijam, norādot uz dezinformāciju.

Vēstniecība izcēla reportāžā iekļautos izteikumus, kas nav patiesi, ka krieviski drīkst sarunāties tikai mājās, bet publiskā telpā tas ir aizliegts vai par pārāk biežu krievu valodas lietošanu draud naudas sods.

"Strādājot Vācijā uz publiski izteiktām nepatiesībām ir jāreaģē. Kāpēc? Tāpēc, ka Vācijā ir augstas prasības pret sabiedriskajiem medijiem, ir izkopta politisko diskusiju kultūra. Skatītāji maksā gana dārgu cenu par sabiedrisko mediju un sagaida objektīvu informāciju. Nezinošs vācu skatītājs, ja viņš redz Latviju apmelojošu informāciju, tad viņam būtu jābūt tiesībām saņemt citu informāciju. Saraksts ļoti garš ar nepatiesībām, mēs tālāk šo informāciju devām centram Briselē, kas analizē šo, precīzi skatās, kas ir precīzi un kas nav," stāsta Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.

"Man žēl, ka tā sanāca. Es neesmu filmas autors. Es pastāstīju par savu tēmu, es pastāstīju par to, ko es zinu. Es zinu par valodas likumdošanu, es zinu situāciju par nepilsoņiem, es zinu situāciju ar skolām. To es arī pastāstīju, pārējais, par to lūdzu jautājiet citiem," raidījumam pauž Krivcova.

Pēc Latvijas vēstniecības Vācijā vēstules saņemšanas ARTE mājaslapā pie filmas precizēts ievadteksts. Tajā  iepriekš  kļūdaini norādīts, ka lielākā daļa krievu izcelsmes iedzīvotāju Latvijā ir nepilsoņi un ka viņiem nav nevienas valsts piederības un arī nekādu tiesību. Dezinformāciju saturošos citātus vēstniecība nosūtījusi arī Eiropas Savienības stratēģiskās komunikācijas grupai East StratCom Task Force.