Kā stāsta domes izpilddirektors Aivars Cekuls, ja nepieciešams, piemēram, nonākt kādā medicīnas iestādē, iedzīvotāji izvēlas doties uz Smilteni, jo tā ir pieejamāka cilvēkiem, kuriem nav sava auto. Tomēr maršruta izveidi, kas problēmu risinātu, Autotransporta direkcija neatbalstīja. Cekuls atzīst – iedzīvotāju skaits, kas izmantotu šādu maršrutu, tiešām būtu neliels, un vismaz 20 kilometru no tā būtu jābrauc pa grants ceļu. Autotransporta direkcijas informācija liecina, ka šobrīd pieprasījums pēc vairākuma reģionālo maršrutu nespēj kompensēt to radītos izdevumus.
Līdzīga situācija kā Valkā ir daudzviet Latvijā. Piemēram, uz Ciblas novada Zvirgzdeni un Bērzgali autobusi nekursē, bet Degļovā tas brauc divreiz nedēļā, informē Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis. Mācību gada laikā iedzīvotājus pārvadā ar skolēnu autobusu, bet vasarā iespēju nokļūt Ciblā nav. Savukārt no Jaunauces pagasta Saldū ir iespējams nokļūt reizi dienā, bet sabiedrisko transportu nav iespējams izmantot, lai dotos uz darbu, jo autobuss turp brauc no rīta, bet atpakaļ jau pēcpusdienā, Dienai stāsta Saldus autoostā.
Valsts pierobežā šajā ziņā situācija ir vissliktākā, atzīst Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone. Tomēr maršrutu tīkls nav atbilstošs piešķirtajam valsts budžeta finansējumam. Kopumā Latvijā ir 1100 reģionālo maršrutu, no kuriem nepilni 2% ir pelnoši vai to izmaksas iespējams kompensēt no biļešu ieņēmumiem. Ja ar valsts dotācijām jāsedz vismaz 85% no izdevumiem, vajadzību pēc maršruta pārskata. Reizēm pietiek ar reisa laika maiņu vai pieturvietu pārskatīšanu, bet citreiz – ne. Kopumā katru gadu grozījumus veic ceturtdaļā maršrutu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 17. janvāra, numurā!