Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadība atbalsta ieceri palielināt akcīzes nodokli autogāzei galvenokārt tā iemesla dēļ, ka, pieaugot autogāzes patēriņam un samazinoties benzīna patēriņam, akcīzes nodokļa starpības dēļ valsts budžetam secen iet miljoniem latu. Akcīzes nodoklis autogāzei ir sešas reizes mazāks nekā benzīnam un šī situācija ir ekonomiski nepamatota, vērtē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
Viņš aprēķinājis, ka gadījumā, ja visi tie autovadītāji, kas izmanto autogāzi, pārietu uz degvielas izmantošanu, tas ļautu valsts budžeta ieņēmumus palielināt vismaz par desmit miljoniem latu ceturksnī.
Vienlaikus Stirāns neslēpj, ka degvielas tirgotājiem ir lielas izmaksas, tirgojot autogāzi. "Šis produkts maksā tikpat, cik benzīns, bet tas ir citas bīstamības klases produkts, kam vajadzīga cita loģistika, un pārdošanas izmaksas ir lielākas. Šo produktu pārdot ir dārgāk, bet ieņēmumi ir tie paši. Agrāk propānu un butānu tirgoja tikai gāzes tirgotāji, bet, pieaugot pieprasījumam, to dara arī degvielas tirgotāji, taču tas sadārdzina biznesu kā tādu. No nodokļu viedokļa tā nav normāla konkurence, un šī situācija atstāj ietekmi uz kopējo biznesu," situāciju komentē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs.
Viņaprāt, Latvijai vajadzētu izmantot Lietuvas pieredzi, kur akcīzes nodoklis autogāzei ir 2,5 reizes lielāks nekā Latvijā, turklāt tas nav samazinājis autogāzes patēriņu.
Autogāzes patērētāji, kas ieguldījuši attīstībā, par iespējamo nodokļa celšanu nav priecīgi. "Bez šaubām, no uzņēmējdarbības viedokļa šis ir vērtējams kā negatīvs paziņojums, jo nozīmē, ka uzņēmējdarbības vidi Latvijā nevar prognozēt. Daudzi, ieskaitot privātpersonas, pārbūvējot savas automašīnas uz autogāzi, ir paņēmuši līzingu un rēķinājušies, ka vismaz 3-4 gadus šādu izmaiņu nebūs," laikrakstam saka "Baltic Taxi" direktors Ingus Kļaviņš, kura vadītajā uzņēmumā 147 no 158 automašīnām kopš 2010.gada ir aprīkotas ar autogāzes iekārtām.
"Degviela ir pirmās nepieciešamības lieta, un tās tirgotājiem neapšaubāmi ir ļoti spēcīgs lobijs. Ja tagad ar akcīzes nodokļa celšanu cilvēki tiek spiesti atgriezties pie salīdzinoši dārgās dīzeļdegvielas vai benzīna, tad zināmā mērā viņi tiek nostādīti bezizejas situācijā," akcentē Kļaviņš, sakot, ka viņa vadītais uzņēmums izšķīries par labu autogāzei, jo benzīna un dīzeļdegvielas cenu kāpums licies neapturams. "Dīzeļdegviela un benzīns mums liekas neperspektīva degviela, arī raugoties no vides aspekta."
"Baltic Taxi" jau šogad apsver arī elektromobiļu iegādi.
"Degvielas tirgotāji jau nav likumdevēji un var gribēt nezin ko. Skaidrs, ka viņiem varētu būt interese autogāzes akcīzi palielināt, jo, pieaugot autogāzes patēriņam, sarūk benzīna patēriņš, un degvielas tirgotājiem lēnāk atmaksājas investīcijas viņu degvielas uzpildes stacijās," saka "Rīgas taksometru parka" valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks, kura vadītais uzņēmums nesen aptuveni par pusmiljonu latu iegādājies 50 "Ford S-Max" automašīnas, kas aprīkotas ar autogāzes iekārtām, šīs investīcijas cerot atpelnīt divu gadu laikā.
Uzņēmuma "Eko gāze" valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs šo ideju vērtē kā netālredzīgu. "Autovadītājiem tiktu atņemts viens no nedaudzajiem glābšanas salmiņiem. Jāsaka, tas ir skarbi: daļai uzņēmumu un privātpersonu, kas atrodas ārpus lielpilsētām (reģionos), tas ir viens no izdzīvošanas faktoriem," saka Laškovs.
Viņš uzsver, ka jau pašlaik Latvijā noteiktā autogāzes akcīzes likme ir tuvinājusies Eiropas vidējiem likmes rādītājiem un pārsniedz minimālo Eiropas Savienības noteikto likmi. Tādēļ tieši būtu nepieciešami stimulēšanas pasākumi, jo akcīzes ieņēmumi no sašķidrinātās dabas gāzes izmantošanas 2011.gadā veidoja tikai 0,9% no kopējiem akcīzes ieņēmumiem naftas produktu struktūrā.
"Konkrēti Latvijā akcīzes likmes celšana autogāzei noteikti būtu stipri pāragrs pasākums, jo autogāzes tirgus pašlaik sasniedzis tikai 8%-10% no kopējā degvielas tirgus. Salīdzinājumam - Lietuvā 20% no visa autotransporta jau izmanto autogāzi," saka uzņēmējs. Tādējādi, salīdzinot ar Lietuvu, Latvijā šīs degvielas tirgus attīstība tiktu bremzēta jau agrīnā stadijā.
FM jau šā gada aprīlī paziņoja, ka no savas puses nekādus papildu nodokļus gāzei neplāno - nedz šogad, nedz nākamgad. "Jebkuri nodokļu palielinājumi patēriņa precēm var apdraudēt Latvijas pievienošanos eirozonai, kā arī palielinātu inflācijas risku," skaidro Jarockis.
Tiesa gan, jāņem vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra minimālā akcīzes nodokļa likme naftas gāzei, iespējams, būs jāpalielina līdz 500 eiro (351 latam) par 1000 kilogramiem, kas ir pieaugums par 375 eiro (263 latiem).
To, ka autogāzes patēriņš strauji aug, apliecina Valsts ieņēmumu dienesta statistika - šā gada pirmajā pusē no naftas produktiem patēriņam nodotais apjoms visbūtiskāk palielinājies autogāzei - par 51%, savukārt visbūtiskākais samazinājums - par 10% - bijis benzīnam.
Pēdējā laikā novērojams, ka Latviju pārņēmis jaunu gāzes uzpildes staciju bums. Liepājas būvvalde vien šogad saņēmusi ap desmit jaunu gāzes uzpildes staciju būvniecības pieteikumus.