Tiesas kolēģijai, ņemot vērā apstākļu kopumu, radušās pamatotas aizdomas par Meroni negodprātīgu rīcību ar arestēto mantu.Kā ziņots, Meroni tika iecelts par Lemberga mantas glabātāju tiesvedības laikā, taču ir saņēmis oponentu kritiku, ka viņš šo statusu izmantojis, lai pats gūtu ietekmi Ventspils tranzīta uzņēmumos.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Irīna Jansone ar preses dienesta starpniecību norādīja, ka, lai panāktu taisnīgu kriminālprocesuālo attiecību noregulējumu, tiesas kolēģijas ieskatā ir pamats atcelt Meroni no arestētās mantas glabāšanas. Manta, kurai uzlikts arests, bet kuru nav iespējams atstāt glabāšanā minētajai personai, ar procesa virzītāja lēmumu nodota glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kas ir Ministru kabineta noteikta iestāde šādam mērķim.
Šāda lēmuma pieņemšana tiesas debašu laikā kļuva iespējama pēc tam, kad 1.jūlijā stājās spēkā izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas noteic, ka tiesa drīkst pieņemt lēmumu par arestētās mantas vai lietiskā pierādījuma glabātāju arī pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas.
Viņa uzsvēra, ka Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess par, iespējams, nelikumīgām darbībām ar šajā kriminālprocesā arestēto mantu un aktīviem, tostarp arestētām patiesā labuma guvēja tiesībām uzņēmumos AS Ventbunkers, AS Ventspils tirdzniecības osta un AS Kālija Parks.
Papildu tiesnese norādīja, ka par arestētās mantas vērtības izmaiņām Rīgas apgabaltiesas rīcībā nav nekādu konkrētu ziņu. No Lemberga lietas materiāliem izriet, ka vienīgā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no Meroni saņemtā vēstule par arestēto aktīvu aizsardzību un to stāvokli tika nosūtīta atpakaļ, jo tiesas kolēģijas ieskatā iesniegumā izklāstītie fakti par arestētās mantas stāvokli ir vispārīgi, nav detalizēti, kā arī nepilnīgi.
Tiesā atzīmēja, ka nekāda cita informācija no Meroni Krimināllietu tiesas kolēģijā nav saņemta.
Lembergs jau iepriekš vairākkārt bija sūdzējies par Meroni darbībām ar viņa arestētajiem aktīviem. Saistībā ar Meroni rīcību Valsts policijā arī ir ierosināts vismaz viens kriminālprocess.
Jau vēstīts, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Prokurori sāka debatēt pagājušā gada februārī un savu debašu runu noslēdza martā.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī Lemberga dēls Anrijs Lembergs un Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.
Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.
Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā.
Tāpat vēstīts, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pērn 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām.
Lembergs uzskata, ka līdz ar to Latvijā objektīva un taisnīga tiesa attiecībā pret viņu "vispār vairs nav iespējama".
papildināta visa ziņa