Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka Latvijas Republikas pārstāvis tiesā „apstiprināja, ka nekādu dokumentu, kur būtu fiksēta līguma turpināšanas nelietderība, nav” un no Latvijas Republikas puses netika izteiktas nekādas norādes par apstākļiem, ka Jarinovska nepildīja vai nekvalitatīvi pildīja pielīgtos uzdevumus. Apgabaltiesa atzīst, ka ministrs, laužot līgumu ar Jarinovsku, ir rīkojies patvaļīgi. Tiesa jau atkārtoti atzīst valsts pienākumu izmaksāt Jarinovskai zaudējumu atlīdzību. Iepriekš valsts rīcību par nelikumīgu Administratīvā apgabaltiesa atzina jau 2011. gadā, kad norādīja – līguma laušanas pamatojums nepieciešams, lai pārliecinātos par iestādes rīcības tiesiskumu un atbilstību demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem.
Augstākās tiesas Senāts jau šogad nosprieda, ka līguma izbeigšana aizskāra Jarinovskas Satversmes 107. pantā garantētās pamattiesības, kā arī atzina par nepamatotiem virkni pašreizējās Izglītības ministrijas argumentu, ka lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā, ko Augstākā tiesa norādīja lietā jau 2006. gada decembrī, nosakot – ministrs šaubas nevar attaisnot tikai ar subjektīviem apsvērumiem.