Tiesas pārstāvis Sandis Zellis skaidroja, ka šodien paredzētā tiesa sēde atlikta, jo uz to nebija ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem. Attiecīgi nākamā tiesas sēde plānota 14.janvārī no plkst.14 līdz 17.
Viņš piebilda, ka šajā procesā jau notikušas vairākas tiesas sēdes, taču lietas izskatīšana vēl nav pabeigta.
Jau ziņots, ka 2017.gada augustā KP pieņēma lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem Depo Diy, Kesko Senukai Latvia un Tirdzniecības nams Kurši piemērot 5,8 miljonu eiro sodu. Pirms šī lēmuma ar Knauf un Norgips, kā arī Krūza tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 miljonu eiro apmērā.
Pēc KP vēstītā, uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā Knauf izplatītiem ģipša, tostarp ģipškartona, kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un Norgips izplatītam ģipškartonam.
Tostarp Depo Diy tika piemērots naudas sods 3,718 miljonu eiro apmērā, Tirdzniecības nams Kurši - 1,145 miljonu eiro apmērā, bet Kesko Senukai Latvia - 920 618 eiro apmērā.
Uzņēmums par šo KP lēmumu iesniedza sūdzību tiesā.
Savukārt šonedēļ KP piemēroja Depo Diy 701 800 eiro sodu par to, ka uzņēmums mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā nesniedza pilnīgu informāciju par divām 2007. un 2009.gadā e-pasta sarakstēm, aģentūrai LETA apstiprināja KP pārstāve Paula Vilsone.
Izmeklēšanas laikā Depo Diy likumā noteiktajā kārtībā sniedza paskaidrojumus saistībā ar iestādes iegūtajiem pierādījumiem, taču pēc izmeklēšanas noslēgšanas un gala lēmuma pieņemšanas KP konstatēja, ka uzņēmuma sniegtie paskaidrojumi nav bijuši pilnīgi, skaidroja Vilsone. Proti, izmeklēšanas laikā Depo Diy nevarēja komentēt konkrētas e-pasta sarakstes to senuma dēļ, kamēr vairākus gadus vēlāk tiesvedībā ar KP par šīm pašām sarakstēm sniedza detalizētus paskaidrojumus. Uzņēmums lietas izmeklēšanas laikā nebija arī izmantojis iespēju precizēt un attiecīgi papildināt iestādei sākotnēji sniegtos paskaidrojumus.
Vilsone piebilda, ka attiecīgais KP lēmums par soda naudas piemērošanu neietekmē 2017.gada lēmumu karteļa lietā vai attiecīgās tiesvedības gaitu.
Savukārt "Depo Diy" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums KP lēmumu uzskata par nepamatotu un arī šo sodu pārsūdzēs Administratīvajā apgabaltiesā.
Uzņēmuma pārstāvji noraidīja jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP, uzsverot, ka lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad Depo Diy sāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par uzņēmuma piedalīšanos kartelī par prettiesisku un nepamatotu.
Depo Diy pārstāvji norādīja, ka tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes 3.decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt Depo Diy aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.
Uzņēmumā uzsvēra, ka KP apsūdzības karteļa lietā ir nepamatotas, jo ir pretrunā ar Depo Diy darbības politiku.
"Uzņēmums ienāca tirgū 2005.gadā ar iepriekš nebijušu zemo cenu politiku un plašu preču piedāvājumu. Kompānija drīz saskārās ar konkurentu pretdarbību - citi tirgus spēlētāji izdarīja spiedienu uz ražotājiem un piegādātājiem, apgrūtinot Depo Diy ienākšanu Latvijas tirgū. Tas izpaudās kā atteikumi piegādāt preces uzņēmuma veikaliem, ja netiks ievērotas tirgū pastāvošās cenas. Tajā laikā konkurenti saprata, ka ar augstajām cenām un atlaidēm nespēs gūt peļņu, jo uzskatīja, ka peļņa jāgūst ar augstu tirdzniecības uzcenojumu, nevis lielu pārdoto preču apmēru," pauda Depo Diy pārstāvji.
Uzņēmumā arī norādīja, ka Depo Diy vienmēr ir kategoriski atteicies sekot jebkādām ražotāju un piegādātāju norādēm par to, kādām ir jābūt preču cenām veikalos. Uzņēmuma zemo cenu politika būtiski atšķīra un joprojām atšķir Depo Diy no citiem būvmateriālu nozares dalībniekiem, radot cenu līmeņa samazināšanos visā Latvijā, jo īpaši tajās pilsētās, kurās tika atvērti Depo veikali-noliktavas.
Tāpat Depo Diy pārstāvji norādīja, ka uzņēmums nemainīgi turpina piedāvāt klientiem preces tikai saskaņā ar savu zemo cenu politiku tāpēc pārmetumi, ka kompānija būtu iesaistījusies aizliegtās vienošanās, lai mēģinātu nofiksēt pārdošanas cenas vai vienoties ar kādu par tām, ir neloģiski un nepamatoti. Proti, kartelis nozīmē, ka cena ir jāfiksē, kā rezultātā cenas palielinās, nevis samazinās.
Depo Diy pārstāvji norādīja, ka pašlaik KP nav vērsusies pret visiem karteļa dalībniekiem, bet gan pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim un pret kuru bija vērsts šis kartelis. Uzņēmums apliecina apņēmību aizstāvēt tā darbinieku, klientu, sociālo un finanšu partneru intereses, cīnoties par savu biznesa principu un vērtību pilnīgu attaisnošanu tiesā.
Kompānija Depo Diy reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7,501 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 233,937 miljoni eiro, bet peļņa - 14,15 miljoni eiro. Depo īpašniece ir SIA DMT Pluss, kas pieder Andrim Kozlovskim (25,19% daļu), Artim Kozlovskim, Vinetai Atvarai un Verai Marcinkēvičai (katram pa 19,94%), kā arī investīciju baņķieru Ģirta Rungaiņa un Jāņa Lielcepures ģimeņu kontrolētajam uzņēmumam Ausekļa ielas nams (15% daļu).