Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Tiesā nonāk jau agrāk par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu tiesātais

Kad Uģis* (34) iznāca no cietuma, viņš devās uz baznīcu. Uģim — allaž labi ģērbtam, rūpīgi koptam tumsnējam vīrietim ar tumšu acu skatienu un dzidru balsi — draudzēs izdevās aizkustināt padzīvojušus ļaudis. Sirmās kundzes priecājās, redzot Uģi — par viņa pieklājību un laipnību, un īpaši viņas atmaiga, redzot šo jauneklīgo vīrieti ar mazu bērnu klēpī.

Baznīcas Uģis mainīja — kārtējo reizi iznācis no cietuma, viņš devās uz citu draudzi Liepājā, kur viņu nepazina. Viņam neizdevās piepildīt vēlēšanos kristīties — martā viņu aizturēja. Uģis apsūdzēts astoņu mazu bērnu seksuālā izmantošanā. Par izvarošanu un dzimumsakariem ar nepilngadīgiem zēniem jau agrāk tiesātais Uģis 18.septembrī atkal stāsies tiesas priekšā Kurzemes apgabaltiesā.

Noziegumi pret bērniem, par kuriem viņš apsūdzēts, veikti Liepājā laikā no 2007.gada novembra līdz 2008.gada martam. Kā Diena noskaidroja Liepājas prokuratūrā, cietušie ir septiņi zēni un viena meitene — vecumā no četriem līdz desmit gadiem. Agrāk Uģis jau bijis piecas reizes tiesāts, četras no tām par dzimumnoziegumiem, to skaitā pret nepilngadīgām personām, Dienai atzina Liepājas prokuratūras prokurore Ligita Arāja. Zināms, ka viņš tiesāts arī par zādzībām. Īsākais laiks, ko vīrietis pavadījis cietumā, bijuši divi gadi, ilgākais — septiņi, kad viņš tiesāts par kādas sievietes izvarošanu. Vienreiz Uģis sodīts nosacīti. Pirmā tiesa Uģim bija bija 19 gadu vecumā.

Nepierādīja vainu

"Viņam tāda īpašība piemīt, ka viņš prot ar bērniem rast kontaktu, piesaistīt ar spēlēm, rotaļām, pats tajā piedalās. Bērni vienkārši iet līdzi (..)," stāsta prokurore. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, ar cietušajiem bērniem Uģis iepazinies dažādās vietās — gan uz ielas, gan pie skolām, gan arī pie kādas baznīcas Liepājā. Uģis ļoti labi zinājis bez vecāku uzmanības atstāto bērnu vajadzības — piesaistījis viņus ar solījumiem nopirkt kārotās mantas, pircis bērniem arī šokolādes, konfektes uz kociņa, ar kādu no bērniem devies uz kafejnīcu. Tiesa, kad bērni bija ievilināti miteklī, savu seksuālo vajadzību apmierināšanai viņš lietojis draudus un spēku.

Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes pārstāve Jolanta Knīse saka: "Visi izmantotie bērni ir no sociālā riska, daudzbērnu ģimenēm, kur bērni netiek kontrolēti, vieni paši staigā pa ielām." Bērni esot smagi cietuši gan fiziski, gan guvuši smagas psiholoģiskās traumas, viņi joprojām turpina apmeklēt psiholoģiskās rehabilitācijas kursus.

Lai arī policija neatklāj izmeklēšanas detaļas, noprotams, ka Uģis tika aizturēts saistībā ar kāda deviņus gadus veca zēna pazušanu šā gada pavasarī. Zināms, ka bērni seksuāli izmantoti gan pašvaldības piešķirtajā dzīvoklī Liepājā, Tosmares rajonā, gan pretējā pilsētas pusē — Ezerkrastos, kur dažkārt Uģis nakšņojis pie kādas paziņas. Civilprasības cietušo bērnu vecāki tiesā nav iesnieguši.

Vēlējās zēnus izguldīt

"Viņš gribēja visu ļoti labi — moderni, skaisti dzīvot, pāri savam mēram, visu uz efef. Viņš visus manus odekolonus pa kluso nozaga! Viņš smaržoja kā puķe," Dienai saka Ezerkrastos dzīvojošais Voldemārs*, pie kura Uģis dzīvoja pēdējo pusgadu — līdz pat aizturēšanai šā gada martā. Voldemārs noliedz, ka zēni seksuāli izmantoti viņa dzīvokli. Pēc viņa stāstītā, tas esot noticis netālajā mājā, kādā dzīvoklī, kur Uģis ticis, apvārdojot kādu personu ar garīgās attīstības traucējumiem.

Tiesa, Uģis uz Voldemāra dzīvokli vedis apmēram astoņus un deviņus gadus vecus zēnus — divas reizes. Pirmajā reizē viņš lūdzis Voldemāram puisēnu izguldināt. "Es teicu — nekādā ziņā nē. Tev ir savs dzīvoklis, ej tur. Viņš vēl svešus puikas te izguldinās! Man taču tad tiem puikām jādod ēst," atceras sirmgalvis. Aptuveni pēc trim nedēļām Uģis ieradies ar vēl vienu mazu zēnu, jaunais vīrietis lūdzis, lai Voldemārs pagatavo ēdienu un kafiju. "Viņš teica, mums ir ļoti, ļoti jāsteidzas," stāsta sirmgalvis. Abi paēduši un aizgājuši. Uģis tā arī neesot vairs atgriezies.

"Es jau nezināju, ka viņam ir tāda tendence ar tiem puikām," piebilst Voldemārs, kurš par to uzzinājis no vietējās avīzes. Par savu pagātni Uģis esot bijis ļoti noslēpumains, vien lakoniski noteicis, ka cietumā sēdējis, jo zadzis. Ar sirmgalvi Uģis iepazinies draudzē tējas vakarā — stāstījis, ka pašvaldības ierādītais dzīvoklis esot "ļoti sagrabējis, tikai logs tur bija, tur nebija ne apkures, ne ūdens, ne elektrības". Sirmgalvis par jauno vīrieti apžēlojies — piedāvājis padzīvot pie viņa "uz raskladuškas".

Uģis drīz vien Voldemāra dzīvoklī sācis rīkoties kā savā — nozadzis mājas atslēgas, no mājām iznesis gleznu, krāsu televizoru, kasešu magnetofonu, arī vairākkārt sirmgalvi apzadzis. Kopumā vecajam vīram esot nozagts aptuveni 600 latu. Pusgada laikā, ko pavadījis Voldemāra dzīvoklī, Uģis esot strādājis vien mēnesi — veikalā Maxima par krāvēju. Kā jaunais vīrietis pavadījis dienas, Voldemārs nezina.

Var kļūt arī vardarbīgs

Uģi Voldemārs raksturo kā diezgan ekspresīvu cilvēku. "Viņš varēja būt ļoti labs, bet varēja momentā eksplodēt," viņš skaidro. Reiz jaunais vīrietis Voldemāru piekāvis. "Viņš mani ļoti sasita, deviņus zobus izsita," piebilst Voldemārs. Viņš tovakar ievērojis, ka Uģis rūpīgi izkārto uz galda vairākas tabletes — baltā un rozā krāsā. "Es saku — kas tās par tabletēm. Viņš uzreiz — kas man par darīšanu. Saku — šis ir mans dzīvoklis. Viņš jau bija šmicē — jau bija dzēris," atceras Voldemārs. Sirmgalvis Uģim teicis: "Tādas lietas te nenotiks." Kad Uģis nelicies ne zinis, Voldemārs paņēmis tabletes un iesviedis tualetes podā. Uģis paķēris tabureti, meties sirmgalvim virsū, sitis arī ar dūrēm. Kad sirmgalvis saucis palīgā, Uģis bijis prom. Apmēram divas nedēļas Uģis neesot rādījies.

Labas atsauksmes ar rūgtu pēcgaršu par Uģi atrodamas arī pie kaimiņiem Tosmarē. Pašvaldības ierādītajā dzīvoklī Uģis sācis dzīvot pērnā gada pavasarī. Reiz vienam no kaimiņiem — sirmam vīram piedāvājies viņa vietā iet uz veikalu un atnest produktus. "Viņš atdeva visu kapeiku kapeikā, tik labs izlikās," atminas sirmgalvis. Uz savu mitekli, kur neesot bijis pat gultas, vienreiz Uģis esot atvedis divus zēnus. "Kādus deviņus gadus veci. Viņš ieveda viņus, es nezinu, ko viņš darīja ar viņiem. Es domāju, viņš par aukli paņemts," stāsta Uģa kādreizējais kaimiņš. Vēlāk arī viņu Uģis esot apzadzis — kaimiņš atļāvis Uģim pie sevis noskūties, bet nepieskatīts viņš paņēmis naudas maku ar 40 latiem. Pēc tam vairs neesot atgriezies.

Mēģināja mainīties

Par Uģa bērnību un jaunību ziņu nav daudz. Zināms, ka Uģis audzis bērnunamā, kaimiņiem viņš stāstījis, ka tēvs un māte esot miruši. Uģis ieguvis desmit klašu izglītību. Kādā dzīves posmā Uģis esot centies mainīt dzīvi — sācis draudzēties ar kādu sievieti, taču pats drīz vien darījis visu, lai abi izšķirtos, izraisījis strīdus. Pēc tam, kad viņš aizturēts, kā stāsta prokurore, viņš visā atzinies, taču teicis, ka nespēj pretoties savai tieksmei.

Uģis patlaban ieslodzījuma vietā gaida tiesu. Prokurore L.Arāja pirms tiesas neatklāj, kādu sodu apsūdzētajam tiesas zālē prasīs. Pēc Krimināllikuma par pārkāpumiem, par kuriem apsūdzēts Uģis, draud cietumsods no pieciem līdz piecpadsmit gadiem. Par mazgadīgu meiteņu izvarošanu kā maksimālais sods draud mūža ieslodzījums, taču par zēnu izvarošanu — tāds nedraud. Neoficiāla informācija par Uģi liecina, ka arī cietumā viņš pievērsies Dievam — apmeklē cietuma kapelu.

*vārds mainīts

Ja izvaro zēnus, cietums uz mūžu nedraud

Ja izvarota mazgadīga meitene (līdz 14 gadu vecumam), maksimālais sods, kas draud varmākam, ir mūža ieslodzījums, savukārt, ja seksuāli izmantots, tai skaitā izvarošanai pielīdzināmas darbības pārcietis, mazgadīgs zēns — maksimālais sods pāridarītājam ir piecpadsmit gadu cietumā, šādas sankcijas nosaka Krimināllikums. Proti, attiecībā uz cietušiem zēniem tiek piemērots pants par vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu (160.pants), nevis 159.pants par izvarošanu, jo tas par cietušajiem runā sieviešu dzimtē. Iespējams, ja Uģa gadījumā līdzšinējās krimināllietas tiktu kvalificētas kā izvarošanas, tad viņš nevarētu tik drīz pēc noziegumiem atgriezties brīvībā.

Dienas aptaujātie tiesību eksperti un psihologi norāda — likums ir netaisnīgs, norādot, ka sankciju atšķirības ir nesamērīgas un nepamatotas, tādēļ tās ir jānovērš. Nevalstiskā organizācija Civitas, kuras viens no mērķiem ir bērnu tiesību aizsardzība, jau nosūtījusi tieslietu ministram un bērnu un ģimenes lietu ministram vēstuli šīs likuma normas labot.

Civitas valdes locekle juriste Inga Liepa norāda — "ievērojot dzimumtieksmes apmierināšanas ar bērnu ietekmi uz bērna (neatkarīgi no viņa dzimuma) fizisko un garīgo veselību, kā arī nodarījuma augsto sociālo bīstamību, šādu nesamērīgu un netaisnīgu regulējumu nepieciešams novērst". Pēc biedrības domām, attiecībā uz cietušajiem zēniem būtu nepieciešams palielināt (vienādot ar cietušo meiteņu gadījumos noteikto) minimālo un maksimālo soda robežu, kurai vajadzētu būt mūža ieslodzījumam.

Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins saka: "Patlaban likumā nav pareizi noteikts, jo sodi atšķiras. Seksuāla vardarbība ir vienkārši seksuāla vardarbība, un es nesaprotu, kādēļ Latvijā tiek norobežots — zēns vai meitene." Pēc viņa domām, likuma nepilnības ir pēc iespējas ātri jānovērš.

Arī centra pret vardarbību Dardedze pārstāve Laila Balode uzsver — likums ir netaisnīgs, jo gan zēniem, gan meitenēm izvarošana ir vienlīdz liela psiholoģiska un fiziska trauma. Tieslietu ministrijā Civitas vēstule ir saņemta, un savu skaidrojumu ministrija sola sniegt tuvākajā laikā.

Resocializācijai naudas nav

Šoruden Valsts probācijas dienests (VPD) sācis pilotprojektu — vienā no Latvijas ieslodzījuma vietām tiek komplektēta 12 dzimumnoziedznieku grupa, lai pusotra gada laikā pārbaudītu praksē no ārvalstīm aizgūto dzimumnoziedznieku resocializācijas programmu. Šī programma, kura vairākās valstīs pierādījusi savu efektivitāti — liela daļa notiesāto neveic jaunus noziegumus, balstās psihoterapijā — kognitīvi biheiviorālajā pieejā. Tā noziedzniekiem palīdz saprast un "izaicināt" savas domāšanas kļūdas, piemēram, to, ka bērni, kas fiziski nepretojas, vēlas dzimumattiecības, kā arī novērst riska faktorus, kas veicina noziegumu izdarīšanu, Dienai stāsta VPD pārstāvis Anvars Zavackis. Tiesa, joprojām nav zināms, kad Latvijā varētu ieviest visu programmu kā sistēmu, jo tās īstenošanai nav piešķirta nauda, Diena uzzināja VPD.

"Jautājums ir — kurš būs tas gads, kad valdība izlems, ka šim mērķim tiks piešķirta nauda," saka Liene Zeibote, VPD priekšnieka vietniece.

Lielbritānijas piemērs rāda, ka resocializācijas programmas ir ļoti efektīvas — 10% dzimumnoziedznieku, kas šādu programmu nav izgājuši, var veikt atkārtotu noziegumu, savukārt, ja notiesātais programmu sekmīgi izgājis — risks samazinās līdz trim vai mazāk procentiem.

Ieviešot programmu, būtu jāmaina arī sodu politika Latvijā, skaidro L.Zeibote. Proti, noziedzniekiem tā būtu kā "burkāns", lai viņi tiktu atbrīvoti no cietuma pirms pilna termiņa izciešanas. Patlaban vienīgais kritērijs, kad atbrīvo pirms pilna termiņa, ir laba uzvedība.

Iekšlietu ministrijā patlaban tiek izskatīta arī cita pieeja, ko savulaik rosināja Ivars Godmanis (LPP/LC) — ieviest elektroniskās kontroles aproces. Līdz 1.oktobrim ministrijas darba grupai jāsagatavo ziņojums ministrijai. Aproces jau testētas, un aplēsts, ka viena notiesātā uzraudzība dienā izmaksātu četrus līdz astoņus latus. Vairākas valstis no elektroniskās uzraudzības atteikušās, jo tehnika mēdz pievilt.

Skaļākās lietas

Vairākkārt sodīts par seksuālajiem noziegumiem bija arī Gundars Paipala (att.), līdz rezultātā pagājušā gada pavasarī viņš izvaroja, nogalināja un Inčukalna karjerā apraka 13 gadu veco Justīni. Tiesa viņam piesprieda mūža ieslodzījumu.

Aizdomās par savas meitas, 11 gadu vecās Dainas slepkavību pagājušajā nedēļā tika aizturēts Ivars Grantiņš. Pirms tam bijis tiesāts par seksuālajiem noziegumiem, pēc paziņu stāstītā, jau agrā bērnībā aizrāvies ar fetišismu

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas