Irākas pilsonis septembra beigās vērsās Valsts robežsardzē ar lūgumu Latvijā piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Ārzemnieks sūdzējās, ka šobrīd Irākā viņa dzīvība ir apdraudēta, jo Kirkukas pilsētā, kura atrodas netālu viņa dzimtajai pilsētai, notiek karš un jebkurā mirklī karadarbība varot izvērsties arī viņa pilsētā Sulaimanijā.
Pērn vīrietis esot saņēmis vēstuli no grupējuma Haraka Islami. Vēstulē esot norādīts, ka patvēruma meklētājam jāpalīdz šim grupējumam finansiāli vai strādājot, pretējā gadījumā viņš cietīšot. Pieteicējs vērsies policijā, bet tur saņēmis atbildi, ka viņam pašam sevi jāaizsargā. Pēc draudu saņemšanas viņš nomainījis dzīvesvietu un sešus mēnešus nodzīvojis pie onkuļa, līdz pagājušā gada septembrī izceļojis no Irākas.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ārzemnieka lūgumu noraidīja.
Administratīvā rajona tiesa secinājusi, ka vīrietis nav norādījis, ka tiek vajāts saistībā ar viņa rasi, reliģiju, tautību vai politisko pārliecību. Pieteicējs norādījis, ka pieder trūcīgiem cilvēkiem, kuri nav saistīti ne ar vienu Kurdistānā valdošu partiju, organizāciju vai grupējumu, kā arī neieņem amatus valsts varas, pārvaldes un tiesību aizsardzības iestādēs, un tāpēc izcelsmes valstī pieteicēju tiesībaizsargājošās iestādes neaizsargājot. Tiesa atzina, ka vīrieša sniegtā informācija neliecina par to, ka Kurdistānā trūcīgie iedzīvotāji veidotu īpašu vajāšanai pakļautu sociālo grupu bēgļa statusa piešķiršanas kontekstā.
Vienlaikus pieteicējs norādījis, ka, uzturoties Irākā laikā no 2013.gada oktobra līdz izceļošanas brīdim, viņš īrējis māju, bet ar naudu palīdzējuši arī vecāki. Pieteicējs strādājis Irākā firmā, saņemot atalgojumu no 700 līdz 1000 ASV dolāriem mēnesī, kas neatbilst priekšstatam par trūcīgu personu.
Lai arī vīrietis norādījis, ka saņēmis vēstuli no grupējuma Haraka Islami, tiesas sēdē pieteicējs nenorādīja konkrētu vēstuļu sūtītāju, bet pieļāva, ka to varētu izdarīt jebkurš iekšējs noziedzīgs grupējums, kas saistīts ar valdošo varu. Turklāt pēc draudu vēstuļu saņemšanas pieteicējs vēl sešus mēnešus dzīvoja tēvoča mājā, kur viņu neviens vairs nav traucējis, strādāja Sulamanijas pilsētā un tikai tad nolēmis atstāt izcelsmes valsti.
"Ja draudus izteicis Haraka Islami, rodas šaubas, ka 18 gadus pēc draudēšanas pieteicēja ģimenei teroristiskais grupējums joprojām izrādītu interesi par pašu pieteicēju un radītu draudus pakļaut pieteicēju smagam kaitējumam. Tādējādi rodas pamatotas šaubas par pieteicēja sniegtās informācijas ticamību kopumā, kā arī tiesa nekonstatē smaga kaitējuma pazīmes pieteicēja sniegtajā izklāstā," teikts spriedumā.
Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa septembra beigās, pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumam, apmierinājusi kādas citas ģimenes no Irākas pieteikumu par patvēruma piešķiršanu Latvijā. Spriedums vairs nav pārsūdzams.
Pēdējā laikā Valsts robežsardze aizturējusi divas lielas nelegālo robežšķērsotāju grupas no Irākas. Daļa no viņiem pieprasījuši patvērumu Latvijā.