Viens no Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnešiem Erlens Ernstons ceturtdien žurnālistiem uzteica procesa dalībnieku disciplinētību, ierodoties uz visām tiesas sēdēm, neskatoties uz aizņemtību citos procesos.
Ernstons skaidroja, ka 11. septembrī tiesa atlika tiesas sēdi sakarā ar apsūdzētā pārejošu darbnespēju. Nākamo sēdi tiesa nozīmēja 18.septembrī.
Savukārt 13.septembrī no tiesneses Dzintras Zemitānes saņemta informācija, ka 14.septembrī viņai tiks izsniegta darbnespējas lapa. Ievērojot tiesneses darba nespēju, krimināllieta piecas reizes noņemta no izskatīšanas, grozot krimināllietas iztiesāšanas laikus līdz 30.oktobrim. Savukārt 30.oktobrī lieta noņemta no izskatīšanas, nākamo sēdi nozīmējot 26.novembrī.
Ernstons skaidroja, ka, iespējams, sabiedrībā var rasties jautājums, kāpēc tiesas sēde nozīmēta tikai 26.novembrī. Uz to tiesnesis atbildēja, ka tiesa, plānojot lietas izskatīšanu, jau laicīgi ar visiem procesa dalībniekiem saskaņo tiesas sēžu grafiku nākamajam gadam. Tas nozīmē, ka pērn jūnijā ar procesa dalībniekiem saskaņots sēžu grafiks 2019.gadam. Tāpat tiesa ņēmusi vērā arī Tiesu informatīvajā sistēmā veiktās atzīmes par procesa dalībnieku aizņemtību un citus normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus.
Savukārt tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa norādīja, ka patlaban nav pamata uzskatīt, ka 26.novembrī paredzētā tiesas sēde nenotiks. Tiesai gan kļuvis zināms, ka sasirgusī tiesnese Zemitāne, visticamāk, tuvākajā laikā neatgriezīsies darbā, tādā gadījumā Zemitāni varētu aizstāt ar rezerves tiesnesi - Anitu Grāvīti. Tas nozīmē, ka lietas iztiesāšana turpināsies un tiks pabeigta jaunā tiesas sastāvā, proti, esot trīs tiesnešiem. Ja pēc Zemitānes aizstāšanas, viņa tomēr vēlāk atgriezīsies darbā, tad viņa procesā vairs nevarēs piedalīties.
Buliņa vērsa uzmanību, ka Zolitūdes traģēdijas lietā kopumā nav notikušas 20 tiesas sēdes. "Pirmšķietami šis skaitlis" liekas liels, taču tas ir aptuveni viens mēnesis, kad tiesa nav strādājusi ar šo lietu, sacīja Buliņa.
Viņa neuzskata, ka Zemitānei darba nespējas lapa izsniegta nepamatoti. "Es pieļauju, ka sabiedrība saprot un apzinās, ka arī tiesnesis var slimot, un tiesnesim ir tiesības saņemt darba nespējas lapu, līdz ar to mēnesis jeb manis pieminētās 20 sēdes, skatoties uz to, cik raiti šī lieta gājusi uz priekšu, šajā situācijā līdz šim nav vērtējams kā ilgs periods. Ņemot vērā, ka tiesnese nevarēja atbildēt uz jautājumu, kad varēs atgriezties darbā, tiks pieņemts lēmums (par rezerves tiesneša nozīmēšanu)," norādīja Buliņa.
Viņa arī uzsvēra, ka tiesa savus lēmumus par lietas nozīmēšanu nepieņem, balstoties uz sabiedrības vai politisko spiedienu.
Ernstons vērsa uzmanību, ka atbilstoši likumam Par tiesu varu ikvienai valsts iestādei, sabiedriskajai un politiskajai organizācijai, citām juridiskajām un privātajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību, kā arī nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana vai citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiek darīts.
"Vienlaikus šajā sakarā ir atzīmējams, ka publiskajā telpā ir vērojama atsevišķu personu neakceptējama vēlme vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību, ka lieta tiek novilcināta un tamlīdzīgi. Būtu uzteicama šo personu vēlme iedziļināties lietas virzībā regulāri, nevis tikai atsevišķās dienās, jo tas uzlabotu objektīvāku faktu atspoguļošanu par procesa norisi un tādējādi radītu lielāku izpratni sabiedrības un cietušo personu apziņā," uzsvēra Ernstons.
Viņš gan nenosauca tās personas, kuras tiesas ieskatā mēģina vairot savu publicitāti uz cietušo personu rēķina. "Jūs esiet žurnālisti un paši variet paskatīties. Jūs paši veidojiet šos sižetus un sapratīsiet, kuras ir šīs atsevišķās personas," norādīja Ernstons.
Tiesneši arī apliecināja, ka ņemot vērā to, ka lietas pabeigšanas termiņš ir saistīts ne tikai ar tās apjomu, juridisko sarežģītību, iesaistīto personu attieksmi un citiem objektīviem apstākļiem, neesot iespējams prognozēt konkrētu lietas pabeigšanas laiku. Tomēr, raugoties optimistiski, tiesa pieļauj, ka lietu pirmās instances tiesā varētu pabeigt iztiesāt 2020.gada pirmajā pusē.
Lūgts komentēt kas notiks, ja Zemitāne tiks aizstāta ar rezerves tiesnesi un, tiesai paliekot trīs tiesnešu sastāvā, kāds no tiesnešiem ilgstoši saslims, Ernstons atbildēja, ka šādā gadījumā tiesas process var apstāties uz ilgu laiku, jo vienkārši vairs nav rezerves tiesneša ko iecelt sasirgušā vietā.
Ernstons gan vērsa uzmanību, ka patlaban "Saeimas gaiteņos ceļo" Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas varētu stāties spēkā ar 2020.gada 1.janvāri. Grozījumi paredz, ka, iestājoties minētajai situācijai, pavērtos tiesības lemt par lietas tālāku izskatīšanu vienam tiesnesim, bet otrs tiesnesis paliktu rezervē.
Kā ziņots, ceturtdien aprit seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process patlaban ilgst trīs gadus un septiņus mēnešus.
Tiesneses Zemitānes darbnespējas dēļ kopš septembra vidus nav notikušas ieplānotās Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdes, taču tagad nākamā tiesas sēde paredzēta 26.novembrī.
Jūnijā prokuratūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā.
Tikmēr Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība Zolitūde 21.11. uzskata, ka ir vērojama tiesas procesa vilcināšana, tāpēc, protestējot pret ilgo iztiesāšanas procesu, biedrība šogad nerīkos Zolitūdes traģēdijas piemiņas pasākumus.
Vienlaikus biedrības pārstāvji ceturtdien plkst.17.30 pulcēsies traģēdijas norises vietā. Pēc biedrības pārstāves un Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) teiktā, līdzi, visticamāk, tiks ņemti arī plakāti, kuri tika izmantoti, protestējot pie tiesas nama šī gada oktobrī.