Prokurore Viorika Jirgena pagājušajā nedēļā tiesā argumentēja, ka ir mainījusies Rimšēviča uzvedība, viņš pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera liecības. LETA jau rakstīja, ka bijušais LB prezidents un uzņēmējs Uģis Tabors apsūdzēti patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā saistībā ar iespējamiem centieniem panākt Buimistera nepatiesu liecību sniegšanu Rimšēviča lietā. Šī tiesa minēto lietu plāno sākt skatīt 15.februārī, bet Buimisters pērn devās mūžībā.
Tāpat prokurore argumentējusi, ka Rimšēvičs pats vai ar citām personām mēģinājis ietekmēt vēl vienu liecinieku, TKB bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli.
Prokurore pauda, ka Rimšēvičam jāpiemēro ne tikai apcietinājums, bet arī valsts budžetā jāieskaita 2018.gada sākumā uzņēmēja Andra Kreislera iemaksātā 100 000 eiro lielā drošības nauda. Drošības nauda tika iemaksāta, lai Rimšēviču pēc aizturēšanas atbrīvotu.
Rīgas rajona tiesa šodien savā lēmumā pamatā balstījās uz to, ka tiesa nevarot sniegt vērtējumu par apsūdzību citā kriminālprocesā, un no prokurores iesniegtajiem dokumentiem nevarot konstatēt, ka Rimšēvičs pārkāpis ierobežojumu, proti, sazinājies ar liecinieku Buimisteru.
"Rimšēviča vainīgums vēl nav konstatēts," šodien paziņoja tiesa.
Tāpat tiesa secinājusi, ka pierādījumus, kas pierāda Rimšēviča rīcību par liecinieka Ziemeļa ietekmēšanas faktu, saziņu vai kontaktēšanos, prokurore nav iesniegusi.
Tiesa secinājusi, ka patlaban nav pamata lemt par ierobežojošāku drošības līdzekli, jo Rimšēvičs ierodas uz tiesas sēdēm, neizvairās no tiesas un pilda savus pienākumus.
Jirgena aģentūrai LETA teica, ka šodienas tiesas lēmums atsevišķi nav pārsūdzams un tiesa savu lēmumu pamatā balstījusi uz to, ka viņas pagājušajā nedēļā minētie fakti vēl nav tiesas ceļā pierādīti.
Viņa gan vērsa uzmanību, ka pirmstiesas procesā saskaņā ar likumu apcietinājumu var piemērot, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona nav pildījusi savus procesuālos pienākumus nekontaktēties ar lieciniekiem.
"Tātad pamatā ir pieņēmums, ka persona var nepildīt procesuālos pienākumus vai traucēt izmeklēšanai. Rīgas rajona tiesa acīmredzot uzskatījusi, ka nepieciešams lielāks slieksnis, kas būtu par pamatu drošības līdzekļa grozīšanai. Tagad tikai laiks parādīs, kā šie procesi norisināsies. Jebkurā gadījumā nepieciešamības gadījumā pie jautājuma par drošības līdzekļa grozīšanu mēs varam atgriezties nākotnē," norādīja Jirgena.
Prokurore gan nenoliedza, ka ir izveidojies zināms juridiskais kāzuss, jo apsūdzētās personas varot mēģināt ietekmēt lieciniekus teju katru dienu un tiesībsargājošās iestādes ierosināt jaunus kriminālprocesus, bet, kamēr viņu vaina netiek pierādīta tiesas ceļā, tikmēr apcietinājuma piemērošanai nav pamata.
Rimšēvičs pagājušajā nedēļā, iepazīstoties ar prokurores lūgumiem, pauda neizpratni, kāpēc prokurore tik asi un kategoriski uzstājusi uz šādu lūgumu. Bijušais Latvijas Bankas prezidents apgalvoja, ka nav tieši un netieši komunicējis ar Buimisteru un nav piespiedis viņu mainīt liecības.
Nākamā tiesas sēde Rimšēviča kukuļošanas lietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu, paredzēta 1.martā plkst.13.
Rīgas rajona tiesa iepriekš bija apturējusi tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. EST savu lēmumu pieņēma pagājušā gada rudenī, un Rīgas rajona tiesa paziņoja, ka Rimšēvičam imunitāte tiesā izskatāmajā krimināllietā nav piemērojama, tāpēc tiesas prāva pagājušajā nedēļā varēja atsākties.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu TKB pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Minētās personas ir TKB bijušais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Buimisters.
Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST iepriekš spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā, kur viņš pavadīja laiku līdz pilnvaru termiņa beigām.
papildināta visa ziņa