Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.
Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019. gada 1. maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.
Jau vēstīts, ka 14. martā notikušajā tiesas sēdē norisinājās tiesas debates, kuru laikā prasītāju - zemes īpašnieku pārstāvis pauda, ka valstij būtu jāveido sava politika tā, lai izlīdzinātu sociālās atšķirības, piemēram, identificējot trūcīgās personas gan dzīvokļu īpašnieku, gan zemes īpašnieku grupā un vēršot pasākumus uz šo personu aizsardzību. Viņš uzsvēra, ka šādi pasākumi ir sociāli atbildīgas valsts nevis zemes īpašnieku uzdevums.
Zemes īpašnieku pārstāvis arī norādīja, ka dzīvokļa īpašniekiem, ja apstrīdētā norma nebūtu spēkā, būtu jāmaksā tikai nedaudz lielāka summa nekā patlaban, taču šī summa nav samērojama ar zemes īpašnieku tiesību ierobežojumu.
Savukārt Saeimas pārstāvis tiesas sastāvam norādīja, ka apstrīdētās normas pieņemtas, lai aizsargātu dzīvokļu īpašniekus privatizētajās mājās un ar šīm normām mēģināts nodrošināt sabiedrības labklājību kopumā.
Jau vēstīts, ka lietā tika apstrīdēti grozījumu likumos "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" atbilstība Satversmes normām.
Lieta ierosināta pēc Soņas Traubes pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka viņas īpašumā ir zemes gabals, uz kura atrodas citām personām piederoša daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. Starp pieteikuma iesniedzēju un daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem pastāv piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības.
Sākot no 2018. gada 1. janvāra, ar apstrīdētajām normām noteikta jauna kārtība zemes gabala nomas maksas aprēķināšanā. Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka tas ievērojami samazinās ienākumus no viņai piederošā zemes gabala iznomāšanas, tādējādi ierobežojot viņas tiesības uz īpašumu.
Janka
stulbs populisms
anna