Arodbiedrība paziņojumā presei norāda, ka likumā "Par policiju" teikts, ka policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā un viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana ir sodāma Latvijas likumos noteiktajā kārtībā. Tomēr prakse rāda, ka jautājumi, kas saistās ar policijas darbinieka goda un cieņas aizskaršanu un to risināšana ir un paliek pašu policistu rokās, neskatoties uz likumā noteikto.
LIDA šo jautājumu aktualizē periodiski - gan komunikācijā ar Valsts policiju (VP), gan Iekšlietu ministriju (IeM), tomēr šķietami loģisku risinājumu tam pagaidām neredz. Tikmēr gan Latvijā, gan Eiropā kopumā pieaug tādu gadījumu skaits, kuros policijas darbinieki tiek pakļauti fiziskai vardarbībai un goda un cieņas aizskārumiem, tai skaitā dažādos sociālajos tīklos. LIDA pieredze rāda, ka šādos gadījumos arodbiedrība ir vienīgā, kas atbalsta policijas darbinieku vēlmi saukt pie atbildības vainīgās personas.
Kā viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem esot minams Latgales apgabaltiesas oktobra lēmums atstāt spēkā Daugavpils tiesas pagājušā gada novembra spriedumu, kurā persona apsūdzēta par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos. Šī persona atzīta par vainīgu un viņai piemērots 860 eiro sods. Papildus tam vainīgajai personai policijas darbiniekam jāizmaksā kaitējuma kompensācija 800 eiro apmērā.
Lietas būtība ir par to, ka 2020.gadā apsūdzētā persona, atriebības motīvu vadīta, sociālajā tīklā "Facebook" savā profilā ievietoja personīgi izveidotus komentārus krievu valodā "Par lietu par mentu - bezpredeļšiku", "Mentiem Daugavpilī likums nav rakstīts", "Pidori", "Uzbudinātais ments" un citus, kā arī izveidoja tiem apzināti nepatiesus un konkrēto policijas darbinieku apkaunojošus komentārus. Nosaucot policistu vārdā, persona to publiski apsaukājusi par "pidoru", "mērgli" un citiem aizskarošiem vārdiem.
No lietas materiāliem izriet, ka policijas darbinieks ar šo personu iepriekš nebija pazīstams. Atbilstoši saviem dienesta pienākumiem 2020.gada februārī policijas darbinieks uzaicināja minēto personu uz policiju paskaidrojumu sniegšanai sakarā ar ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu. Par šo pārkāpumu, viņš kā amatpersona pieņēma lēmumu par minētās personas saukšanu pie administratīvās atbildības un soda uzlikšanu. Persona lēmumu par administratīvā soda piemērošanu pārsūdzēja augstākstāvošai Valsts policijas amatpersonai un pēc tam tiesā. Uzliktais sods tiesā tika grozīts, nosakot tikai naudas sodu.
Tajā laika periodā policijas darbinieks telefonā saņēma paziņu iesūtītos komentārus par sevi, ko savā sociālā tīkla "Facebook" profilā bija ievietojusi pie atbildības sauktā persona.
No lietas materiāliem arī secināms, ka pie atbildības sauktā persona pirmstiesas procesā savu vainu atzina un izdarīto nožēloja, tomēr tiesas izmeklēšanā savu nostāju mainīja, skaidrojot, ka minētie ieraksti bija izveidoti sevis aizstāvēšanai pret policijas darbinieka patvaļu un lai informētu cilvēkus par viņa izturēšanos, nevis lai celtu neslavu.
Tiesa šos paskaidrojumus un attieksmi pret apsūdzību tiesas izmeklēšanā vērtēja kā nodomu izvairīties no atbildības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka policijas darbinieku apkaunojošie izteikumi neatbilst īstenībai un fakti, kas apstiprinātu šo izteikumu patiesumu, netika konstatēti. Pie atbildības sauktās personas izteikumiem bija konkrēts motīvs - nepatika pret policijas darbinieka kā VP amatpersonas pieņemto lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu.
Lai arī tiesas spriedums ir policijas darbiniekam labvēlīgs, ir daži aspekti, kas nav vērtējami kā pozitīvi, norāda LIDA, vēršot uzmanību uz faktu, ka notikušais process bija iespējams tikai tā iemesla dēļ, ka pats policijas darbinieks vēlējās un bija gatavs iesaistīties šajā procesā un arodbiedrība sniedza visu nepieciešamo juridisko palīdzību procesa sākšanai.
Otrkārt, tiesa esot norādījusi - ņemot vērā, ka neslavas celšana policijas darbiniekam notikusi saistībā ar to, ka viņš pildījis savus dienesta pienākumus, tā tomēr nav uzskatāma arī par neslavas celšanu iestādei kopumā. "Un ja tā, tad vai iestādei, šajā gadījumā VP, nevajadzētu būt procesa iniciatoram un virzītājam?" vaicā norāda arodbiedrība.
LIDA aicina visas atbildīgās iestādes pievērst šim jautājumam pienācīgu uzmanību, lai kopīgi rastu risinājumu, kas ļautu darbiniekiem justies droši visos šī vārda aspektos. Savukārt IeM sistēmas iestādēs nodarbinātos arodbiedrība aicina pievienoties LIDA ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu savu interešu un tiesību aizstāvību, bet arī veicinātu dienestu attīstību caur dienesta apstākļu un normatīvā regulējuma uzlabošanu un pilnveidošanu.