Valsts robežsardzē pagājušā gada rudenī saņemti ģimenes iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Šo ģimeni veido māte un viņas pilngadīgie un nepilngadīgie bērni.
Ģimene norādījusi divus patvēruma pieprasīšanas iemeslus. Pirmkārt, viņus draudot nogalināt kāda uzņēmuma pārstāvji, jo ģimenes galva nav izpildījis saistības pret šo uzņēmumu. Tēvs strādājis uzņēmumā, pārvadājot kontrabandas naftu un, iespējams, pašam nezinot, arī alkoholu no Irākas uz Irānu.
Kāda pārvadājuma laikā uz Irākas-Irānas robežas, kravas mašīna tikusi pārbaudīta, tāpēc viņš pameta kravu, aizbēgot. Ģimene norāda, ka pēc šīs situācijas uz viņu māju nākuši bruņoti cilvēki, kuri izteikuši draudus - ja nauda par zaudēto mašīnu un kravu netiks atdota, visa ģimene tikšot nogalināta.
Tāpat patvērums pieprasīts Irākā notiekošās kara darbības un teroristiskās organizācijas Daesh apdraudējuma dēļ.
PMLP šai ģimenei šogad martā atteikusi piešķirt patvērumu Latvijā, tāpēc ģimene iesniedza prasību tiesā.
Līdzīgus patvēruma piešķiršanas argumentus ģimenes māte skaidrojusi arī tiesā. Sieviete norādījuai, ka pēc tam, kad vīra automašīna tikusi apturēta uz Irākas-Irānas robežas viņš no attāluma pamanījis, ka formās tērpti Irānas karavīri apskata viņa mašīnu un konstatē, ka nav vajadzīgo atļauju. Vīrietis izlicies, ka mašīna nepieder viņam. Vīrietis nekavējoties sazvanījies ar firmu un noskaidrojis, ka dokumenti ir viltoti un nederīgi, taču viņš neesot zinājis, ka degvielas pārvešana notikusi nelegāli. Ģimenes galva nekavējoties visu pametis un tajā pašā dienā atgriezies mājās.
Sieviete tiesai skaidrojusi, ka nākamajā dienā vīrs devies uz savu firmu, lai visu noskaidrotu, bet tika apsūdzēts par visas naftas realizēšanu savā labā. Viņam teikts, ka nauda aptuveni 800 000 ASV dolāru apmērā ir nekavējoties jāatdod. Apmēram pēc četrām dienām ģimenes mājā ieradušās četras bruņotas personas, kuras vīram draudējušas, ka saņems gūstā viņa bērnus un turēs līdz brīdim, kad nauda tiks atdota. Vēlāk draudētāji atkal ieradušies un naudas neatdošanas gadījumā solījuši bērnus nolaupīt.
Pēc minēto personu aiziešanas ģimenes galva sācis meklēt iespēju izceļot no Irākas un pāris dienas vēlāk vīrs sievietei licis izceļot kopā ar bērniem. Ģimenes galva nav izceļojis kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem, jo neesot pietikusi nauda.
Sieviete arī paudusi, ka Irākā nedarbojas likumi, ja viņa grieztos pēc palīdzības, to nesaņemtu.
Līdzīgus apstākļus tiesā skaidrojuši arī pārējie ģimenes locekļi - sievietes dēli.
Izvērtējot pieteicēju paskaidrojumus, tiesa secinājusi, ka faktu izklāsts kopumā nav ticams, jo tas ir pārspīlēts un izteikti pretrunīgs. Tiesa secināja, ka ģimenei nav piešķirams alternatīvais statuss saistībā ar viņu apgalvojumiem par ģimenei izteiktajiem draudiem.
Ģimenes pēdējā dzīvesvieta bija Kirkūka. Plašsaziņas līdzekļu veidotās ziņas pierāda, ka Kirkūkas apgabals nav drošākā vieta Irākā. Tiesa secinājusi, ka uz šo brīdi ģimene nebūtu nosūtāma atpakaļ uz Kirkūku, jo tad pieteicēji varētu tikt pakļauti smaga kaitējuma riskam. Vienlaikus tiesa secinājusi, ka, neskatoties uz nestabilo vispārējo drošības stāvokli lielākajā daļā Irākas, Kurdistānas reģionā šobrīd nenotiek plaši izplatīti bruņoti konflikti.
Tiesa ņēma vērā, ka ģimenē ir divi nepilngadīgie. Vienam no šiem bērniem ir smagas saslimšanas un šī meitenīte ir bērns ar īpašām vajadzībām. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas izraksts apliecina, ka meitenei ir iedzimta resnās zarnas attīstības anomālija, mazasinība, pasliktināta audu dzīšana un citas saslimšanas.
Meitenei veiktas divas operācijas un bērnu ķirurgs rekomendējis pacientei palikt Latvijā, kamēr būs pilnībā pabeigta slimības ķirurģiskā ārstēšana. Bērna māte norādījusi, ka Irākā meitenītei nav iespēju saņemt nepieciešamo ārstēšanu.
Vērtējot ģimenes apstākļus, tiesa secinājusi, ka meitenīte nestaigā, viņai nepieciešama pastāvīga uzraudzība un mātei palīdz pilngadīgie dēli.
Ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa secinājusi, ka ģimenes atgriešana uz Irāku būtu nesamērīga. Sieviete norādījusi, ka viņai nav radinieku pie kuriem atgriezties. Tiesa uzskatīja, ka šādos apstākļos ģimenes nosūtīšana atpakaļ uz Irāku, kur būtu jāiedzīvojas jaunā vidē, radītu nesamērīgas psiholoģiskas ciešanas, turklāt apdraudētu slimās meitenītes attīstību.
Līdz ar to tiesai bija pamats apmierināt ģimenes pieteikumu un uzlikt par pienākumu PMLP izdot lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu šai ģimenei.
Likums paredz, ka bēgļa statusu piešķir bez noteikta termiņa, bet alternatīvo - uz gadu. Ja joprojām pastāv atbilstoši apstākļi, tad alternatīvo statusu ir iespējams pagarināt.