Vīrietis ieceļoja Latvijā, šķērsojot Latvijas-Krievijas robežu ar Latvijas ģenerālkonsulāta izsniegto daudzkārtējo "C" kategorijas vīzu. Krievijas pilsonis vērsās robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.
Vīrietis lūdza patvērumu Latvijā, jo Krievijā baidoties no vajāšanas politisko apsvērumu dēļ. Vīrietis esot kategorisks Ukrainā notiekošās karadarbības pretinieks, tāpēc cenšoties ar visiem pieejamiem līdzekļiem ziņot ticamu informāciju par karadarbību un Krievijas armijas noziegumiem Ukrainā.
Tāpat viņš esot aktīvs opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītājs, un viņš neesot beidzis atbalstīt minēto opozicionāru arī pēc viņa izveidotā fonda atzīšanas par ekstrēmistisku organizāciju.
Vīrietis vairākkārt Sanktpēterburgā piedalījies mītiņos un cita veida miermīlīgajos protestos, kuri bijuši veltīti Navaļnija atbalstam un bijuši pret karadarbību Ukrainā. Vīrietis daļēji ir ukrainis un šī iemesla dēļ viņš varot tikt pakļauts represijām. Atrodoties drošībā, viņš varēšot efektīvāk pretoties Vladimira Putina politiskajam režīmam, liecinājis patvēruma lūdzējs.
Vīrietis savos sociālo tīklu profilos ir publiski izteicis savas domas un publicē informāciju par karadarbību Ukrainā, bet, atrodoties Krievijā, viņam to neesot iespējams izdarīt. Tāpat viņš turpinot savu sociālo tīklu profilos atbalstīt Navaļnija fondu un dalīties ar fonda veiktajām izmeklēšanām. Tāpat viņam bijusi iespēja finansiāli atbalstīt neatkarīgos masu medijus un opozīcijas kustību.
Lēmumu izceļot no Krievijas vīrietis pieņēmis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Vīrieti satraucot viņa bērnu nākotne Krievijā. Bērni esot informēti par tēva un mātes politiskajiem uzskatiem, turklāt vairākas reizes viņi apmeklējuši miermīlīgos protestus kopā ar vecākiem.
PMLP atteica vīrietim piešķirt patvērumu Latvijā. Vīrietis tiesas lēmumu pārsūdzēja tiesā. PMLP argumentēja, ka vīrietis neesot sniedzis informāciju, ka pēc viņa izceļošanas no Krievijas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas būtu draudējušas viņam vai viņa ģimenei. Tas liecinot, ka Krievijas tiesībsargājošajāmiestādēm neesot pastiprināta interese par viņu kā politisko aktīvistu vai pretvalstiski noskaņotu personu.
Tas, ka vīrietis līdz pat pēdējai izceļošanai no Krievijas varēja brīvi šķērsot Krievijas robežu, dodoties ārvalstu tūrisma un darba braucienos, kā ar varējis saņemt jaunu Krievijas pilsoņa pasi, apliecinot, ka tiesībsargājošās iestādes nav veikušas darbības, lai ierobežotu viņa pārvietošanās brīvību, secinājusi PMLP.
Vīrietis tiesā argumentēja, ka viņš ne tikai dalās ar informāciju savos sociālajos tīklos, bet arī pats raksta publikācijas pret karu un pret valdību. Attiecībā uz Krievijā pērn rudenī izsludināto mobilizāciju viņš norādījis, ka neapšaubāmi būtu pakļauts mobilizācijai, jo atbilst publiskajā telpā izskanējušajiem kritērijiem.
Studējot augstskolā, viņš apguvis militārās katedras priekšmetus, kā rezultātā viņam piešķirta leitnanta militārā pakāpe. Tāpat viņa pasē ir zīmogs par to, ka viņš ir pakļauts militārajam dienestam. Viņam ir arī apliecinājums, ka atrodas militārajā rezervē.
Izvērtējot vīrieša sniegtos paskaidrojumus, tiesai neesot radušās šaubas par viņa politisko uzskatu noturību un aktīvu savas politiskās nostājas paušanu ilgstošā laika periodā. Tiesa uzskatīja par pamatotu vīrieša izteikto viedokli, ka aktuālā informācija par situāciju Krievijā norāda uz arvien pieaugošiem politiskās vajāšanas apjomiem.
Tiesa lūdza arī Valsts drošības dienestam sniegt viedokli par minēto vīrieti. Dienests atbildēja, ka tā rīcībā nav informācijas, ka viņš būtu dalībnieks noziedzīgā, totalitārā, teroristiskā, pretvalstiskā vai citā organizācijā, kas izmanto vardarbīgās metodes. Dienests nav identificējis, ka Krievijas pilsonis radītu apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
Tiesa uzdeva PMLP viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā. Spriedums nav pārsūdzams.
Minētais spriedums ir viens no vairākiem pēdējā laikā, kad tiesa pretēji PMLP lēmumiem uzdevusi sniegt Krievijas pilsoņiem patvērumu Latvijā.
LETA jau rakstīja, ka Administratīvā rajona tiesa pagājušā gada pēdējā darbadienā uzdevusi valstij sniegt patvērumu Latvijā kādai Krievijas pilsonei un viņas diviem bērniem.
Tiesa pērn decembra vidū pretēji PMLP lēmumam uzdevusi sniegt patvērumu Latvijā kādam bijušajam Krievijas karavīram un policijas darbiniekam. Vīrietis lūdza sniegt viņam politisko patvērumu, jo viņš nepiekrītot Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā un tāpēc baidoties, ka Krievijā varētu nokļūt cietumā vai arī varētu tikt nosūtīts karot uz Ukrainas teritoriju.
PMLP gada nogalē LETA norādīja, ka Administratīvā rajona tiesa tikai ļoti retos gadījumos ir mainījusi pārvaldes pieņemto lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Šādi tiesas spriedumi bijuši dažādu trešo valstu pilsoņu gadījumos.
Pērn līdz 28.decembrim patvērumu Latvijā lūguši 183 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi - 118 no Krievijas un 65 no Baltkrievijas.
Līdz 30.novembrim kopumā 82 patvēruma meklētājiem no Krievijas un Baltkrievijas piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, tajā skaitā personām, kuras patvērumu lūgušas vēl pirms tam.