Saskaņā ar lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības apsūdzētā valsts amatpersona ilgstoši - laika periodā no 1995.gada līdz 2012.gadam - dažādos laika periodos fiktīvi nodarbināja septiņus darbiniekus. Šiem cilvēkiem tika aprēķināta darba samaksa, kuru piesavinājās pats tiesnesis.
Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta otrās daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā. Tāpat apsūdzība celta pēc KL 177.panta trešās daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un 327.panta otrās daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona mantkārīgā nolūkā.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izbeigts kriminālprocess arī pret citu valsts amatpersonu uz nereabilitējošiem apstākļiem - sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos par 1995.gadā izdarīta nozieguma atbalstīšanu.
Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai izskatīšanai pēc būtības.
Prokuratūra neatklāj, kas ir amatpersona, pret kuru ir izbeigts kriminālprocess, tomēr Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone aģentūrai LETA paskaidroja, ka Buivide viņu ir informējusi par izbeigto kriminālprocesu uz nereabilitējošiem apstākļiem. Kā Vilsonei norādījusi Buivide, tiesnese šo lēmumu ir pārsūdzējusi.
Prokuratūra arī neatklāja, vai konkrētā amatpersona prokuratūras lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošiem apstākļiem un pārsūdzējusi.
Tāpat Vilsone papildināja, ka Buivide tiesai bija iesniegusi darba nespējas lapu "B", kur pielikumā ir izziņa par aroda slimības noteikšanu.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
LETA jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza Ģenerālprokuratūrai saistībā ar fiktīvu darbinieku nodarbināšanu saukt pie kriminālatbildības no tiesneša amata atcelto Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Ziedoni Strazdu un atstādināto Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Skaidrīti Buvidi.
KNAB izmeklētājs uzskatīja, ka, iespējams, abas tiesu varas amatpersonas 17 gadu laikā valstij nodarījušas ap 235 000 latu lielus zaudējumus.
Kā aģentūru LETA toreiz informēja KNAB preses pārstāve Inta Šaboha, biroja izmeklētājs uzskata, ka priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā kopš 1995.gada fiktīvi nodarbināja vairākas personas, kuras faktiski tiesā nestrādāja.
Savukārt pats aizdomās turētais bijušais Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis Strazds vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
Starp fiktīvi nodarbinātajām personām bijis, piemēram, tiesas priekšsēdētāja palīgs, tiesneša palīgs, tiesas administrators, tiesas arhivārs, tiesas sēžu sekretārs un apkopējs. Tiesas priekšsēdētājs, iespējams, izmantojis šīm personām izmaksātos finanšu līdzekļus savām personīgajām vajadzībām, tādējādi ilgstošā laika periodā izkrāpjot finanšu līdzekļus lielā apmērā.
Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecinājuši, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnese atbalstīja priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja 1995.gadā izdarīto un līdz pat 2012.gada vasarai turpināto noziedzīgo nodarījumu, aģentūru LETA toreiz informēja Šaboha.
LETA jau ziņoja, ka Saeima 2013.gada 7.februārī Strazdu atcēla no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata, savukārt Buivide no 2013.gada 1.septembra ir atstādināta no tiesneses amata pienākumu pildīšanas Rīgas apgabaltiesā un viņai ir noteikta minimālā mēnešalga.
2012.gada 7.augustā KNAB Strazdu aizturēja aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar iespējamu fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.
Šajā kriminālprocesā par aizdomās turēto tika atzīta arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Buivide. Abiem tiesnešiem tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Pret Strazdu tieslietu ministrs disciplinārlietu ierosināja pagājušā gada 21.augustā, bet pret Buividi tā netika rosināta. Savukārt Tiesnešu disciplinārkolēģija pagājušā gada 26.oktobrī nolēma rosināt Saeimai atcelt Strazdu no amata.