Tiesībsarga birojs: Latvijas cietumi ir sliktākie no Baltijas valstīm

Puse no Eiropas cietumiem esot pārpildīti, kopumā ap 600 tūkstošiem ieslodzīto tur pazemojošos apstākļos, atklāja EP deputāti. Latvijas Tiesībsarga birojā Latvijas cietumi esot vieni no sliktākajiem.Pārapdzīvotas, tumšas, vēsas un mitras kameras, kurās uz sienām veidojas pelējuma sēnīte. Tādi apstākļi ir daudzos Latvijas cietumos. Tiesībsarga birojā stāsta, ka uzlabojumi notiek gausi. Cietumos knapinās ar atsevišķu kameru remontiem, izņemot Cēsu nepilngadīgo ieslodzījuma vietu, kur šogad atklāts jauns korpuss. I. Piļāne stāsta, ka gandrīz katrā cietumā tualetes kamerās nav nodalītas. Attiecībā uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoriem Satversmes tiesa pērn atzina, ka ar 1,2 metrus augstu sienu nepietiek, lai nodrošinātu privātumu. Lai novērstu Satversmes pārkāpumu, policija valdībai lūgusi piešķirt 300 tūkstošus latu. Tomēr juriste uzskata, ka ne viss atduras pret naudu – mazas lietas var paveikt ar attieksmes maiņu, piemēram, kamerās uzlikt plauktus, lai ziepes un zobu birstes nav jātur uz grīdas, vai ieskrūvēt spuldzīti. “Mēs vairāku gadu garumā runājam vienu un to pašu. Mēs atveram kameru, tajā ir pilnīga tumsa. Iesliedzītie ir uzvilkti, jo jau divas dienas ir izdegusi spuldzīte, un rāda iesniegumu par to, taču neiviens šo iesniegumu nepieņem. Par kādu labu attieksmi un resocializāciju mēs varam runāt?” Latvijas radio atzina I. Piļāne.  Arī Jēkabpils Cietumā piecus gadus sēdējušais Aleksandrs norāda, ka attieksme pret cietumniekiem neieinteresē viņus mainīties. Lielākā problēma esot sliktā medicīniskā palīdzība. “Attieksme ir slikta, ja attieksme uzlabotos, arī cietumnieki paši mainītos uz labo pusi,” atzīst Aleksandrs.Tomēr ieslodzīto tiesības sabiedrībā vērtē pretrunīgi. Daudzi bija sašutuši, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa pērn lika maksāt 8 000 latu kompensāciju par necilvēcīgiem apstākļiem Daugavpils Cietuma ieslodzītajam, kurš bija izvarojis 15 gadus vecu meiteni. Tiesībsargs jau vairākkārt uzsvēris, kas pareizāk būtu sakārot cietumus, nevis maksāt kompensācijas. Tieslietu ministrijas, kas pārrauga ieslodzījuma vietas, valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis stāsta, ka plāns ir celt jaunus cietumus, bet ne šajā, ne nākamajā gadā par to nevar runāt. M.Lazdovskis gan apgalvo, ka veselības pieejamības un citi praktiski jautājumi cietumos tiek risināti jau pašlaik. “Mums ir atsevišķas kameras, kurās atrodas simts vai sešdesmit ieslodzītie reizē. Mums nav pārliecības, ka, nokrāsojot šajās kamerās sienas, mēs sasniegsim mērķi – ieslodzīto resocializāciju. Tas ir infrastruktūras un kameru jautājums,” tā M. Lazdovskis. Salīdzinot Latviju ar citām valstīm, I. Piļāne min, ka Igaunijā apstākļi ir labāki pateicoties jaunuzceltajiem cietumiem, bet viņa paslavē arī Lietuvu, kur uz mūžu notiesātie var brīvāk pārvietoties un studēt. “Pa dienas laiku viņiem atvēra kameras, viņi varēja mācīties, runāties. Atsevišķi studenti tālmācības procesā studēja. Pie mums tiek uzskatīts, ja personu notiesā uz mūžu, viņš tur arī paliek uz mūžu,” tā I. Piļāne.Latvijā viens cietumnieks valstij gadā izmaksā 3 250 latu. Pieļauts, ka dekriminalizējot vieglākus noziegumus, ieslodzīto skaitu varētu samazināt, bet šādas izmaiņas soda politikā, visticamāk, aizejošā Saeima neapspriedīs.