Tiesībsarga biroja komunikācijas pārstāve Ruta Siliņa informē, ka pašlaik spēkā esošais regulējums par braukšanas ātruma neievērošanu turklāt paredz, ka par vienādu nodarījumu sods atšķiras atkarībā no pārkāpuma fiksēšanas veida - vai tas veikts ar fotoradaru, vai arī policistam, apturot autotransportu. Šāda prakse ir pretrunā labas pārvaldības un vienlīdzības principam, uzskata tiesībsargs.
Tiesībsargs norāda, ka pārkāpuma izdarījušās personas noskaidrošana nav uzskatāma par neiespējamu vai nesamērīgu nastu atbildīgai iestādei. Jau pašlaik Ceļu satiksmes likuma 20.pants paredz transportlīdzekļa īpašnieka pienākumu pēc Valsts policijas pieprasījuma sniegt ziņas par transportlīdzekļa vadītāju, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots. Tādējādi nepastāvot objektīvi šķēršļi valstij noskaidrot ar fotoradariem fiksētā pārkāpuma izdarītāju.
Fotoradaru ieviešanas mērķis ir vērsts uz satiksmes drošības uzlabošanu. Tādēļ maksimālā soda piemērošana par mazāk bīstamiem un minimālā soda piemērošanai par bīstamākiem braukšanas ātruma pārkāpumiem nav saskatāms saprātīgs pamats, uzskata Jansons. Savukārt Ceļu satiksmes likums paredz nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret personām, kuru izdarītais braukšanas ātruma pārkāpums ir fiksēts ar fotoradaru, neapturot transportlīdzekli.
Jansons Satversmes tiesu lūdz vērtēt Ceļu satiksmes likuma 436.panta vairāku daļu atbilstību Satversmes 1., 91. un 92.pantam.
Kā ziņots, tiesībsargs jau iepriekš lūdzis Iekšlietu, Tieslietu un Satiksmes ministrijas izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu trūkumus sodu piemērošanas kārtībā. Tomēr ministrijas neuzskatīja šādu grozījumu izstrādi par lietderīgu.
Tiesībsargs 2011.gada novembrī atkārtoti vērsās pie Saeimas ar aicinājumu veikt nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos. Savukārt 2011.gada decembrī tiesībsargs Jansons vērsās Saeimas Tautsaimniecības vides un reģionālās politikas komisijā ar konkrētiem grozījumu priekšlikumiem Ceļu satiksmes likuma 436.pantā.