Raidījums ziņo, ka tiesībsargs amatpersonām pārmet nolaidību, kuras rezultāta no nodokļu maksātājiem nepamatoti iekasēti nodokļi un soda naudas vairāk nekā 60 miljonu latu apmērā.
de facto vēsta, ka strīds starp tiesībsargu un VID saistīts ar cilvēkiem, kuri pirmskrīzes laikā nodarbojās ar nekustamo īpašumu biznesu. Tolaik tikai ļoti retus darījumus uzskatīja par saimniecisku darbību un vairums spekulantu veikto pārdevumu ar nodokli netika aplikti. Vēlāk likumdošana mainījās un VID gluži vai pēkšņi attapās, ka pastāv iespēja paplāno valsts maku padarīt daudz biezāku un veica nodokļu auditus 320 cilvēkiem, secinot, ka pārbaudītajiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopā 65,4 miljonu latu apmērā.
Šādu VID lēmumu uzskatot gluži vai par reketu, vairāki sodītie devās uz tiesu. Vienā gadījumā Augstākās tiesas senāts šādu VID praksi jau atzinis par prettiesisku. Tomēr Ieņēmumu dienests savu praksi nemainīja un drīz pēc tam vairākus iesniegumus saņēma arī Tiesībsarga birojs. Tas secinājis, ka VID neievēro savas kompetences robežas un iekasē neesošu nodokli.
„Nodokļu audita rezultātā nodarītais mantiskais zaudējums ievērojami pārsniedz to likumā noteikto minimumu, no kura paredzēta kriminālatbildība. Pamatojoties uz izklāstīto, konstatējams, ka VID amatpersonas ar savu prettiesisko rīcību ir nodarījušas ievērojamu mantisko zaudējumu virknei fizisko personu,” teikts tiesībsarga Jura Jansona iesniegumā, kas adresēts Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.
Kā noskaidroja „de facto” šā gada augustā tiesībsarga birojs vērsies ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret atbildīgajām Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas amatpersonām. Izpētot gan Senāta spriedumus, gan VID ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas publiskos izteikumus, gan citus materiālus, Tiesībsarga birojs uzskata, ka ir pamats sākt procesu pēc Krimināllikuma 319.panta pirmās daļas, kas paredz amatpersonu atbildību gadījumos, kad tās tīši vai aiz nolaidības ir radījušas būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova raidījumam apstiprināja, ka šāds iesniegums eksistē un VID jau esot sniedzis paskaidrojumus, taču viņa Jansona rīcību atteicās vērtēt, vien sacīja, ka „man tā rīcība nepatīk! Es esmu uz slimības lapas un es negribu tagad uztraukties.”
Jezdakova tiesībsarga viedoklim nepiekrīt un pārsteigta, ka kriminālprocesu lūgts uzsākt tieši pret viņu. Pārējās amatpersonas, pret kurām lūgts uzsākt kriminālprocesu, nav zināmas. Jezdakova gan pārliecināta, ka VID, nodokļus iekasējot, esot rīkojies atbilstoši likumam un atkārtoti uzsver, ka Augstākās tiesas lemtais precedentu neradot.
„Augstākās Tiesas lēmums par vienu gadījumu ir tiesas lēmums par konkrētu gadījumu, bet tā nav judikatūra. Bet man būtu lūgums izbeigt šo sarunu. Lai prokuratūra domā, vai piemērot kādu sankciju,” raidījumam sacīja Jezdakova. Savukārt uz jautājumu, vai viņu nebiedē iespēja, ka pret viņu varētu sākt kriminālprocesu, Jezdakova vien ironiski sacīja „ko es tagad raudāšu?!”
Pagaidām prokuratūra kriminālprocesu vēl neesot sākusi, kā apgalvo tiesībsarga birojā, pieprasīti papildu paskaidrojumi. Un kamēr lēmums nav pieņemts, pats Jansons komentārus par vēršanos pret VID augstāko vadību kriminālprocesuālā ceļā nesniedz.
