"Mēs dzīvojam paradoksu valstī - no vienas puses, ekonomika ļoti strauji attīstās, to mēs redzam arī no valsts budžeta projekta un iepriekšējiem valsts budžetiem. No 1990. gadu vidus līdz šim brīdim valsts budžetu apjoms ir pieaudzis deviņas līdz desmit reizes. Taču, ja mēs raugāmies uz sociālo nevienlīdzību, sociālā taisnīguma principu ievērošanu, tad tur mums nesekmējas," LNT Ziņām norādīja tiesībsargs.
Saskaņā ar šā brīža valdības noteikumiem par trūcīgu uzskatāma persona, kuras vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro.
Tiesībsargs uzskata, ka trūcīguma slieksnis neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam, no kuriem pēdējais ikvienam paredz tiesības uz sociālo nodrošinājumu.
Trūcīguma līmenis Latvijā nav pārskatīts deviņus gadus un to plānots mainīt tikai 2021. gadā.
Trūcīgās personas statuss pērn bija piešķirts 50 447 personām, no kurām liela daļa ir bērni, personas ar invaliditāti un pensionāri.
Mēneša laikā šis ir jau trešais tiesībsarga pieteikums Satversmes tiesā. Juris Jansons kā Satversmei neatbilstošu apstrīdējis arī garantēto minimālo ienākumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Par pirmo pieteikumu tiesa lietu ierosinājusi. Kā LNT Ziņas noskaidroja Satversmes tiesā, lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu attiecībā uz sociālā nodrošinājuma pabalstu būs zināms līdz 19.novembrim, bet par trūcīguma līmeni - līdz 29. novembrim.
Kariņš un Reirs apzog bāreņus