Tagad uzrakstīts jauns likums, kas šķīrējtiesas ierobežos, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.Rīga, Pulkveža Brieža iela 27 A - šajā adresē reģistrēta Universālā šķīrējtiesa. Tomēr te nav atrodami, pēc nosaukuma spriežot, plaša profila arbitri. Namā durvis ir slēgtas. Viskaļu iela 11. Te kā savu mītnes vietu norādījusi Pastāvīgā tiešsaistes šķīrējtiesa Eiropā. Jaunā projekta ēkā atrodas dažādas firmas. Taču par tiesu šeit neviens nav dzirdējis. Nama apsaimniekotāji pēc ilgākas taujāšanas gan atceras, ka pirms diviem gadiem kāds ASV pilsonis ar kundzi īrējuši šajā mājā telpas savai firmai un vienlaikus tiesai, taču viņi jau pirms kāda laika no Latvijas aizbraukuši.Savā mājas lapā kāda cita - Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesa norādījusi adresi Brīvības ielas 162. namā, bet faktiski tur neatrodas. Kāds Nekā personīga rīcībā esošs šīs šķīrējtiesas pieņemts spriedums demonstrē ne tikai milzīgos naudas apmērus, par kādiem tiek izlemts, bet rāda, kā tie paver ceļu negodprātīgai darbībai.Ar firmu Soranus saistītas personas aizņēmās Swedbank vairāk nekā divus miljonus latus un iegādājas dārgu zemi pašā galvaspilsētas centrā, kur tagad atrodas auto stāvvieta. Taču radās grūtības naudu atdot. Tad uzņēmēji radīja shēmu, izmantojot šķīrējtiesas spēku. Šķīrējtiesa izlēma, ka nauda jāatdod kādam citam. Spriedums ir nepārsūdzams un banka tika atstāta ar garu degunu, bet uzņēmēji varēja paturēt īpašumu sev.Šķīrējtiesas radās 90 gadu sākumā uz padomju gados mantotās saimnieciskās tiesas pamatiem. Tās strīdu izskata zibenīgi - vidēji mēnesi, pusotru. Un pamatīgi atvieglo valsts tiesas no civiltiesisku strīdu izskatīšanas. Šķīrējtiesu dibināt ir tikpat viegli kā uzņēmumu. Šķīrējtiesnesim nav obligāti jābūt juristam. Ilgu laiku izšķirt strīdu varēja pat agrāk tiesātas personas.Brīvība šķīrējtiesu dibināšanā un uzraudzības trūkums noveda pie likumsakarīga rezultāta - tās sāka izmantot negodprātīgiem mērķiem. Zvērināts advokāts Olavs Cers min izcilus tā dēvētos "kabatas šķīrējtiesas" gadījumus, kur ir skaidras pazīmes, ka lietu izskatīs tikai vienas puses interesēs, taču, kur sūdzēties nav. "Šķīrējtiesa pieder vīram, prasību šķīrējtiesā iesniedz komersants, kuru pārstāv sieva. Atbildētājs to visu redz, raksta sūdzības, bet visiem viss šķiet normāli," stāsta Cers.Uzņēmumu reģistrā pašlaik reģistrētas 212 šķīrējtiesas. Salīdzinājumam, Zviedrijā tikai viena, Francijā divas, Igaunijā trīs. Daudzas, kā pārliecinājās Nekā personīga, vairs nedarbojas, citas radītas tikai vienam darījumam. Šķīrējtiesas ienākumus veido honorāri, vidēji līdz 2% no piedzenamās summas. Piemēram, ar minēto spriedumu, ar kuru banka zaudēja vairākus miljonus, šķīrējtiesa nopelnīja 8 tūkstošus latu lielu honorāru."Šķīrējtiesas spriedumos apgrozās desmiti miljoni, taču šīs milzīgās finanšu plūsmas regulē personas, kuras neviens neuzrauga," skaidro Cers.Tieslietu ministrija izlēmusi šķīrējtiesām uzlikt stingrākus grožus. Turpmāk šķīrējtiesu varēs izveidot biedrība, kurā būs vismaz 10 biedri – juridiskas personas un biedru kopējais apgrozījums gadā nedrīkstēs būt mazāks par 50 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu laukumā paliks uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi spēlētāji, kam jau tagad ir šķīrējtiesas, tādas kā Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas komercbanku asociācija.Rāmji uzlikti arī šķīrējtiesnešiem. Tiem turpmāk būs jākārto eksāmens, ko vērtēs eksperti no tieslietu ministrijas, tiesām un augstskolām. Turklāt ar vienreizēju pārbaudi uzraudzība nebeigsies.
Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa darbojas jau 17 gadus un tai ir laba reputācija. Tās prezidija priekšsēdētājs domīgi pārcilā arhīva lietas. Ziedonis Špengelis, Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas pārstāvis, kas savulaik palīdzēja radīt šķīrējtiesu juridiskos pamatus, tagad ir sašutis, jo pēc jaunā likuma, viņam tiesa jāslēdz ciet. Viņš pārmet ministrijai darbošanos dažu biedrību interesēs, kamēr pārējās šķīrējtiesas, no tirgus tikšot izstumtas.
"Jāierobežo šis skaits ir, bet jāskatās reāli! Tas tomēr būtu neprāts aizliegt darboties tām šķīrējtiesā, kas darbojas pilnīgi godprātīgi un dod zināmu pienesumu tautsaimniecībai un palīdz uzņēmējiem un valstij," sašutis ir Špengelis.
Tomēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir atrotījis piedurknes. Viņš atzīst, šo redakciju pirms pieciem gadiem noraidīja. Tagad tā ir uzlabota. Un viņš ir pilns apņēmības to piedāvāt Saeimai.
"Toreiz pietrūka politiskās gribas, šobrīd tā ir. Cik būs tādu spēcīgu organizāciju, kas varēs izturēt kritērijus, tik būs šķīrējtiesas, visdrīzāk tās būs citas, vai apvienosies, vai radīsies no jauna," skaidro Bordāns.
Profesors, Augstākās tiesas senators Kalvis Torgāns savulaik izšķīris strīdus arī kā šķīrējtiesnesis. Valsts iejaukšanās bija sen nobriedusi, taču, viņaprāt, ar jauno likumu nevar brist otrā grāvī un 200 tiesas apcirpt tikai līdz divām arbitrāžām. "Pašlaik viņš ir pārmērīgs, un es jau dzirdēju atsauksmes, ka tas ir pieskaņots divu lielu grupējumu interesēm. Ja atradīs vidusceļu, kā darboties pavisam augstām šķīrējtiesām, tad vidējām, kā atsijāt tās kabatas tiesas un visu sašķirot, tad jau tas būtu vērtīgi," uzskata Torgāns.
Šķīrējtiesu likumprojektu nākamnedēļ plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. Ministrs domā, ka līdz šā gada beigām jaunajam likumam jau vajadzētu stāties spēkā. Bet šķīrējtiesām, kas jaunajiem rāmjiem neatbildīs, būs gads, lai izšķirtu jau aizsāktos strīdus un beigtu pastāvēt.