"Nav domājams, ka putni paliks ligzdā vēl ilgi, promlidošanas laiks jau pavisam tuvu. Pirmie ligzdu parasti atstāj jaunie stārķi, pēc dažām dienām – arī vecie putni. Līdz promlidošanai tie lielākās un mazākās grupās (pat līdz vairākiem simtiem vienkopus) pulcējas ar barību bagātās vietās, uzkrājot spēkus garajam ceļam. Sagaidāms, ka jau augusta beigās vai septembra sākumā baltie stārķi dosies ziemot uz Āfriku," komentē Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas darbiniece Dr.biol. Māra Janaus. "Jaunie putni pievienojas vistuvāk esošajiem bariem un bariņiem. Turklāt vienas ligzdas bērni var palikt gan vienā barā, gan “izšķīst” pa dažādiem bariem."
Otrā sezona tiešraidei no balto stārķu ligzdas ir bijusi notikumiem bagāta. Kopumā stārķu mātīte Fāze bija izdējusi piecas olas. Pirmā ola šķīlās 22. maija rītā, šīs pašas dienas vakarā šķīlās otra ola, 24. maija rītā vecāki sagaidīja trešo stārķēnu, bet naktī uz 25. maiju – ceturto. Piektā ola šķīlās 28. maija rītā, taču putnēns mira šķilšanās laikā. Sezonas kulmināciju tiešraides vērotājiem vecākais stārķēns sagādāja 24. jūlijā – būdams 64 dienas vecs, viņš veica pirmos pāris sekunžu lidojumus. Pavisam drīz šim paraugam sekoja arī pārējie jaunputni.
"Par stārķu ligzdošanas šīgada rezultātiem kopumā visā Latvijā vēl spriest pāragri, jo vēl nav saņemti un apkopoti dati no visām aptuveni 400 parauglaukumu ligzdām. Taču jāatzīst, ka tiešsaistes ligzdā šogad rezultāti ir izcili. Parasti balto stārķu ligzdā tiek izperēti vidēji mazliet vairāk kā divi mazuļi. Četrus bērnus izaudzina labi, ja viena no 30-40 stārķu ģimenēm," norāda M. Janaus.
Pēc ornitologu norādījumiem, redzot stārķu barus, cilvēkam nekādi nevajadzētu iesaistīties – sagatavoties tālajam ceļam uz Āfriku putniem nevar palīdzēt, jo savvaļas dzīvniekiem ar visām grūtībām jātiek galā pašiem. Galvenais – netraucēt, netrenkāt un neradīt putniem nekādus mākslīgus šķēršļus.
Tiešraidi no balto stārķu ligzdas "Sadales tīkls" organizē, lai iedzīvotājus labāk iepazīstinātu ar Latvijā tik plaši sastopamo balto stārķi, ļaujot tuvplānā redzēt tā ikdienu, un iedrošinātu iesaistīties stārķu izmitināšanā, jo elektroapgādes infrastruktūra nav drošākā ligzdošanas vieta. Vēsturiski liela daļa stārķu ligzdoja tieši uz cilvēku izveidotām mākslīgajām ligzdu pamatnēm, kuras izvietoja uz kokiem, bet, mazinoties cilvēku iesaistei, svēteļi pakāpeniski pārcēlušies uz elektroapgādes balstiem, uz kuriem pašiem uzcelt ligzdu ir daudz vieglāk.
Ja ir pieejams lauku īpašums, kurā ir vēlme un iespēja izmitināt stārķu pāri, risinājums var būt mākslīgi izveidotas stārķa ligzdas pamatnes izvietošana, piemēram, uz saimniecības ēkas jumta vai speciāli tam domāta staba. Ieteikumi pamatnes veidošanai (brošūra “Balto stārķu ligzdu pamatnes”) pieejami Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.
Otro sezonu tiešraidei no balto stārķu ligzdas "Sadales tīkls" organizē sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu (LDF). Kameras sistēma uzstādīta elektrolīnijas balstā Kurzemes pusē. Tiešraide skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv, LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā) un LMT Straumē. LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vienpadsmit gadus, taču šī ir pirmā kamera, kas nodrošina arī nakts redzamību un kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā.