Tikai ģimenes dēļ cilvēki grib atgriezties mājās

Atgriezties atpakaļ Latvijā dažkārt nemaz nav tik viegli un vienkārši – pat ja šeit gaida tuvākie cilvēki, ārzemēs ir iegūta laba izglītība un profesionālā pieredze.

Tikai vienu nelielu Latvijas lauku apvidu – Kandavas novadu – pērn atstāja 375 iedzīvotāji, šogad laika posmā līdz 1. maijam – jau 121. Kopumā nepilna pusotra gada laikā uz ārzemēm devās 64. Taču cilvēku plūsma notiek arī atpakaļ: pērn novadā ieradās 350, šogad līdz maijam – 121. Tik un tā statistika ir bezkaislīga – tā apliecina, ka novadā gadā par 25 cilvēkiem vairāk izbrauc nekā iebrauc un ar katru gadu iedzīvotāju skaits samazinās. Kā apgalvo Kandavas novada domē, pašvaldība ir atvērta jebkuram, kurš vēlas te dzīvot – studentiem, daudzu nozaru profesionāļiem, ģimenēm ar bērniem un tiem, kuri atgriežas no ārzemēm.

Madara Siliņa no Kandavas prom uz Lielbritāniju devās 2010. gadā. Emigrēt gan nebija viņas plānos – apstākļi tā iegrozīja, bet varbūt viņas situācijā vietā ir piesaukt likteņa iejaukšanos. Nu jaunā sieviete ir atgriezusies, Kandavā atvērusi savu skaistumkopšanas privātpraksi un turpmāko dzīvi saista ar Latviju. Bet tie Madarai bija divi mēģinājumi atgriezties atpakaļ savā zemē.
 

Mācība sev un likteņa zīme

Kandavā Madara Siliņa pavadījusi laiku kopš bērnības, te pabeigusi pamatskolu, Rīgā – Āgenskalna Valsts ģimnāziju, kur mācījās ķīmijas – bioloģijas klasē. "Pēc ģimnāzijas pabeigšanas plānoju tālāk mācīties ārstniecību, stāties Medicīnas fakultātē, taču, dodoties iesniegt dokumentus, ar mani notika negadījums. Bija ļoti karsta diena, sabiedriskajā transportā stāvēju kājās un, izkāpjot uz ielas, noģību, sasitu galvu. Par laimi, biju kopā ar mammu. Mani aizveda uz Stradiņa slimnīcu, uzņemšanā pavadīju sešas stundas. Diemžēl pieteikšanās studijām bija nokavēta," stāsta Madara un piebilst: "Neko nevajag atlikt uz pēdējo brīdi! Bet tajā notikumā es saskatīju mācību sev un arī tādu kā likteņa zīmi. Varbūt Medicīnas fakultāte nebija mana vieta."

Ko tagad darīt? Madarai ir lielais brālis, kurš tolaik dzīvoja un strādāja ārzemēs. "Sandis aizbrauca tikai darba dēļ, tie bija laiki, kad daudzi brauca prom, lai nopelnītu vairāk. Jauns cilvēks, gribas dzīvē ko vairāk atļauties, nekā ir iespējas Latvijā," paskaidro Madara. Pie brāļa uz Skotiju gan viņa nebrauca.

Madara izturēja atlases pārbaudi un kā auklīte nokļuva trīs bērnu ģimenē, kura dzīvoja pie Londonas. Protams, brālis finansiāli palīdzējis, lai māsa varētu ierasties ārzemēs. "Es pirmoreiz viena pati lidoju uz ārzemēm!" tagad pasmaida jaunā sieviete, viņa turpina: "Tā bija ļoti laba angļu ģimene, izglītoti, turīgi cilvēki, pēc profesijas – vīrs telekomunikāciju, bet sieva šovbiznesa pārstāve. Viņi dod iespējas jauniem cilvēkiem iejusties svešā valstī – maksā atalgojumu, jaunietim ir jāpalīdz mājas darbos un nav jāmaksā par dzīvošanu. Man paveicās."

Ģimenē Madara pavadījusi pusgadu – tikusi izvadāta pa Londonas skaistākajām vietām, nokļuvusi arī smalkā publikā ar TV zvaigznēm un pat viesojusies bērna kristībās vienā sabiedrībā ar Elizabeti Hārliju un Hjū Grāntu. "Ļoti vienkārši un draudzīgi cilvēki, kuri aprunājās arī ar mani. Tā man bija ļoti liela skola, kā runāt ar cilvēkiem, uz ko tiekties. Pēc tam šī ģimene palīdzēja man pārcelties uz Londonu, kur biju noskatījusi skolu, kurā gribēju mācīties. Es gribēju iegūt Cidesco sertifikātu – tas ir prestižākais diploms, pasaules zelta standarts kosmētiķiem," stāsta Madara.
 

Varēja izvēlēties, kur strādās

Arī Londonā Madarai paveicās ar iepriekšējās ģimenes ieteikto ģimeni un dzīvesvietu – plašu bēniņistabu pašā Londonas centrā, Notinghilā. "Blakus manai dzīvesvietai dzīvoja dizainere Stella Makartnija. Arī šajā ģimenē bija bērniņi, sieva – dizainere, vīrs jurists. Viņiem vajadzēja, lai vakarā, kad paši iet uz ballīti, kāds mājās pieskata bērnus. Es pildīju šo lomu. Par dzīvesvietu nebija jāmaksā, un es mācījos," stāsta Madara.

Mācības skolā bija maksas pakalpojums, un šo summu – 11 tūkstošus Lielbritānijas mārciņu – sedza Madaras brālis Sandis, ar domu, ka pēc tam iekrājumus māsa viņam atdos. To Madara ir izdarījusi. 

Mācības ilga pusotra gada, vēl pēc pusgada jauniete ieguva lāzerterapeites sertifikātu. Pavisam viņa ieguvusi sešus starptautiskas nozīmes sertifikātus, bet, ja gribētu izrādīt visus, arī pilnveides mācībās iegūtos, pie sienas Kandavas skaistumkopšanas kabinetā vietas nepietiktu.

"Šeit, Latvijā, ir ierobežotāk, bet Lielbritānijā varu veikt visas procedūras, kas saistītas ar skaistumkopšanu – sejas un ķermeņa procedūras, ietīšanas, masāžas, vaksācijas, visu, kas ir kosmētiķa kompetencē. Latvijā par lāzerterapeiti gan nevaru strādāt, jo tā ir ārzemēs iegūta izglītība," norāda Madara un apraksta savu nākamo darba pieredzi: "Kamēr mācījos, piestrādāju apģērbu veikalā. Cidesco ir viena no galvenajām privātajām skaistumkopšanas skolām Lielbritānijā, manā kursā bija 30 meitenes no visas pasaules – moderna, internacionāla vide. Mēs visas arī pabeidzām skolu. Darba piedāvājums bija uzreiz. Būtībā es pati varēju izvēlēties, kur strādāšu – tā bija liela kompānija, kas skaistumkopšanā sniedz luksusa klases pakalpojumus. Manā klientu lokā ir bijušas arī kino zvaigznes. Tā bija arī mana vienīgā darbavieta Londonā, kur visus gadus nostrādāju."

Pirmoreiz Latvijā Madara mēģināja atgriezties 2014. gada rudenī. Viņai jau sen bijis sapnis strādāt vienā no zināmākajiem veselības centriem Rīgā. Darba piedāvājums no šīs medicīnas iestādes atnācis, un Madara pameta Londonu. Negodīga konkurence Latvijā gan darījusi savu – strādājot šajā iestādē par kosmetoloģi, Madara kā jauna speciāliste izjutusi klientu trūkumu. Viņa atceras: "Tur starp kolēģiem pastāvēja tāda savdabīga draugu būšana. Reiz pat uztaisīju eksperimentu – sēžu savā kabinetā, teju raudu, ka man nav darba. Piezvanu uz mājām, stāstu, ka pie manis nepieraksta nevienu klientu, pie manis neviens nenāk! Sarunājām ar tanti, ka viņa piezvanīs kosmetologu administratoram, notēlos klienti un izteiks vēlmi pēc pusstundas pierakstīties uz sejas kopšanas procedūru. Tante piezvanīja, palūdza, un viņai atbildēja, ka neviens kosmetologs nav pieejams!" Pēc tā gadījuma Madara uzrakstījusi atlūgumu un aizgājusi.

Jā, viņa ļoti gribējusi atgriezties Latvijā, arī Madaras mīļotais uzstājīgi aicinājis uz mājām, organizējis dzīvošanas iespējas Rīgā. Bet izsapņotajā veselības centrā mēneša laikā Madarai izdevies nopelnīt tikai 50 eiro! Londonā viņas atalgojums bija mērāms pāri par diviem tūkstošiem Lielbritānijas mārciņu...

Toruden Madara mēģinājusi pastrādāt arī vēl kādā ar kosmētiku saistītā Latvijas uzņēmumā – kā pārdevēja, tomēr sapratusi, ka ar Londonā iegūto izglītību tas grauj pašapziņu: "Bija viens brīdis, kad pateicu: viss, man šeit pietiek! Un aizbraucu prom." Arī Londonas darba kolēģe – laba draudzene – Madaru mudinājusi: brauc atpakaļ, ko tu mokies! 
 

Vajag savus cilvēkus apkārt

Pēc Latvijā trīs mēnešus ilgušiem neveiksmīgiem profesionālajiem izmēģinājumiem Londonā savā iepriekšējā darbavietā Madara Siliņa atgriezusies jau nākamajā dienā. Tur dzīvojusi savā ierastajā vidē līdz 2017. gadam, kad nolēmusi Latvijā atgriezties otrreiz. Iemesls tam bijuši  nopietni pamudinājumi no mīļotā cilvēka, par ko liecina arī saderināšanās gredzens jaunās sievietes pirkstā. "No attāluma uzturēt draudzību ir ļoti grūti. Es tur arī biju viena pati, bez ģimenes, un esmu mājas cilvēks. Man vajag savus cilvēkus apkārt," atzīst Madara.

Bet šoreiz Madara atgriezās ar citu profesionālo mērķi – šeit, Latvijā, mācīties. «Šeit man nepieciešama medicīniskā izglītība, lai savā jomā varētu strādāt. Iestājos Latvijas Universitātes Medicīnas koledžā, jūnijā to absolvēšu un iegūšu medicīnas māsas sertifikātu,» stāsta Madara. Viņa ir gandarīta – sekmes bijušas labas, vidējās atzīmes: no astoņi līdz deviņi. 

"Līdz ar to varēšu oficiāli reģistrēties Latvijā kā ārstniecības persona, līdz šim ar saviem Lielbritānijas sertifikātiem to nevarēju. Tas ir ļoti skumji! Jo tādus pašus sertifikātus var iegūt arī Latvijā un tikt atzītai kā ārstniecības personai. Eksāmeni ir tādi paši. Biju aizgājusi uz dažādām skolām, kur man piedāvāja pārlikt eksāmenus no jauna. Man iekšēji radās spīts – nē, es to nedarīšu! Jo tas ir maksas pakalpojums. Man ir plāns turpināt strādāt Latvijā par medicīnas māsu, bet vairāk estētiskajā medicīnā, savā jomā, taču augstākā līmenī. Tas ir nākamais solis, ko cenšos spert, lai Latvijā nostabilizētos," pastāsta Madara.

Viņa neslēpj – pašlaik Latvijā atrodas, tikai pateicoties savai otrajai pusītei. "Vecāki kategoriski negribēja, lai atgriežos. Mamma tā arī prasīja: "Kāpēc tu brauc mājās?!" Jo izaugsmes iespējas bija. Tajā dienā, kad Londonā otrreiz uzrakstīju atlūgumu, notika vadības pārrunas ar katru no darbiniekiem, kādas notiek reizi gadā. Darbiniekiem tiek iztautāts viņu redzējums nākamajam sadarbības gadam – par atalgojumu, par perspektīvām, apmācībām utt.

Man tika piedāvāts algas palielinājums un menedžeres amats, kas nozīmēja vadošu darbu. Bet Latvijā jau biju pieteikusies skolā! Atbildēju: "Diemžēl, bet dodos uz Latviju."

Darba devējs neslēpa pārsteigumu, stāsta Madara un piebilst, ka sadarbība ar iepriekšējo darba devēju joprojām bijusi laba – vasarās uz trim mēnešiem Madara devusies uz Londonu, lai savā iepriekšējā darbavietā strādātu kā kosmētiķe. Iegūtie līdzekļi pēc tam atlikušo gadu ļāvuši bez raizēm mācīties Latvijā.

Pašlaik Madara un viņas mīļotais abi Pierīgā iekārto savu kopīgo dzīvokli. "Liels paldies viņam, Kristaps ļoti man palīdz sakārtot atgriešanos Latvijā, lai viss būtu viegli un labi," smaida Madara. Kandavas skaistumkopšanas privātpraksē klientu netrūkst – dāmas uz procedūrām pie Madaras mēro ceļu pat no Rīgas, no Talsiem, Tukuma.

"Šeit bija pieejamas brīvas telpas – pietiekami skaistas, ar komfortu, lai ir patīkami arī klientiem. Izveidot kabinetu bija salīdzinoši viegli, jo pamatkapitāls man bija. Esmu apmierināta. Ir pat labāk, nekā biju domājusi sākumā. Varu pati organizēt savu darba laiku. Kāpēc tieši Kandavā? Esmu kandavniece, un mani vecāki šeit dzīvo. Un līdz Rīgai ir tikai stundas brauciens – pēc Londonas dzīves stila, kur katru rītu ceļā uz darbu ar metro pavadīju stundu, tas ir normāli," saka Madara Siliņa.

Vai pēc Londonas viņa vairs neskumst? Madara kautrīgi pasmaida: "Mazliet skumstu... Tieši pirms šīs intervijas par to domāju: Londonā man ir draudzenes, novembrī biju uz draudzenes kāzām. Mans vislielākais atbalsts tur bija indiete Rubīna – mana sirdsdraudzene, kura Londonā nodzīvojusi jau 20 gadu. Ceru, ka tagad viņa atbrauks pie manis. Šovasar man pēc ilgiem laikiem būs atvaļinājums, skola būs pabeigta. Varētu aizbraukt iepirkties un satikties ar draudzenēm. Prasās atkal izjust Lielbritānijas dzīves ritmu – tur ir tāda viegluma sajūta!" Madara uzskata – ne kādu citu labumu dēļ, bet ģimenes dēļ cilvēki grib atgriezties mājās. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta Tikai ģimenes dēļ cilvēki grib atgriezties mājās saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.