Tajā norādīts, ka sarunas ar banku veic TM sadarbībā ar Finanšu ministriju, un tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) ir uzdots informēt Ministru kabinetu (MK) par sarunu rezultātiem šī gada 23. augustā paredzētajā MK sēdē.
Patlaban TM un Eiropas Padomes Attīstības bankas pārstāvju sarunās ir panākta konceptuāla vienošanās par to, ka tā ir gatava iesaistīties minētā jautājuma finansēšanā. TM ir saņēmusi Eiropas Padomes Attīstības bankas vēstuli, kurā tā apliecinot "nopietnu interesi par gatavību piedāvāt aizņēmumu Latvijai jaunā Liepājas cietuma būvniecības nodrošināšanai".
Protokollēmums paredz atļaut Liepājas cietuma būvniecības nodrošināšanai izmantot VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā iepriekš ieguldītos līdzekļus ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstībai ne vairāk kā 140 000 eiro apmērā.
Protokollēmumā norādīts, ka Liepājas cietuma būvniecības projekta provizoriskā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas kontu sistēmai ir 140 000 eiro 2019. gadā, 8 511 418 eiro 2020. gadā, 60 000 766 eiro 2021. gadā, 63 441 964 eiro 2022. gadā un 9 853 980 eiro 2023. gadā.
Attiecīgi TM lūdz, lai jautājums par atļauju TM uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības cietuma būvniecībai tiktu izskatīts nākamo gadu valsts budžetu sagatavošanas procesā.
TM uzskata, ka jaunā cietuma būvniecība valstij nesīs ekonomisku labumu, jo trīs līdz četru gadu laikā valsts budžetā atpakaļ nonākšot 30-50 miljoni eiro nodokļu veidā. Tāpat ministrijā atzīmēja, ka, ja resocializācijas rezultātā atkārtotu noziegumu skaitu izdodas samazināt par vienu procentu, tad nav jāsedz izdevumi par 432 noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, kā arī par brīvības atņemšanu. Ministrijā skaidroja, ka šādi izdevumi uz 400 personām veido apmēram 6,7 miljonus eiro.
Jau vēstīts, ka jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumā ar komisijas lēmumu par uzvarētāju atzīts piedāvājums ar zemāko cenu, ko iesniedzis būvuzņēmums SIA Abora, kas piedāvā cietumu uzbūvēt par 113,597 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja Tiesu nama aģentūra. Savukārt par uzvarētāju jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvuzraudzībai iepirkumu komisija atzina personu grupu P.M.G, L4.
Balstoties uz iepirkuma komisijas lēmumu, Tieslietu ministrija gatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kam savukārt būs jālemj par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai 2021.-2023.gada periodam. Ja finansējums tiks piešķirts, ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts līgums, kas paredz jaunā Liepājas cietuma nodošanu ekspluatācijā līdz 2023. gada 31. martam. Tādējādi Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.
Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilps astoņas dažādas nozīmes ēkas. Kopējā teritorijas platība ir 305 116 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums - 64 053,7 kvadrātmetri, kopējā telpu platība - 51 092 kvadrātmetri. Komplekss atradīsies 5,6 kilometru attālumā no Liepājas centra. Kā viens no galvenajiem faktoriem cietuma projektēšanā izvirzīta gan ieslodzīto, gan arī personāla drošība. Jaunajā cietumā tiks nodrošināta ieslodzīto resocializācija un nodarbinātības iespējas, paredzēts plašs nodarbinātības centrs ar darba iespējām ieslodzītajiem, kā arī vieta ieslodzīto apmācībām.
Būvniecības procesa īstenošanu Tieslietu ministrija deleģējusi Tiesu namu aģentūrai, kas arī organizēja iepirkumus. Savukārt cietuma izbūvei nepieciešamās tehniskās prasības tika formulētas darba grupu sanāksmēs, kurās piedalījās gan pārstāvji no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan Tieslietu ministrijas un Tiesu namu aģentūras. Gala lēmumu par projekta realizāciju pieņems Ministru kabinets.
Vecsčekists
maciņš