Kā informēja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) preses sekretāre Līga Ādamsone, arī ministrs norāda, ka tiesvedības process kasācijas instancē vai kriminālprocesā ir speciāls process, tāpēc, pastāvot zināmiem kritērijiem, šajos procesos var paredzēt obligātu advokāta līdzdalību.
Jau ziņots, ka Augstākās tiesas (AT) plēnumā Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs pauda viedokli, ka viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu, ir zvērinātu advokātu lomas palielināšana, nosakot advokātiem ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā. Departamenta priekšsēdētājs uzskata, ka zvērināta advokāta institūta ieviešana būtu viens no veidiem, kā tiesāšanās procesu padarīt profesionālāku un līdz ar to arī efektīvāku.
Arī Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP) norādīja, ka civilprocesa paātrināšanai un kvalitatīvas iedzīvotāju interešu pārstāvības nodrošināšanai Saeimai būtu jāatsāk diskusija par iespēju atgriezties pie prasības, ka kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas izskata ar advokāta starpniecību.
Tajā pašā laikā Satversmes tiesas (ST) process un administratīvais process neparedz šādus ierobežojumus personām, kas var būt par pārstāvjiem procesā, vai obligātu advokāta piedalīšanos. Patlaban arī Civilprocesa likums neuzliek pienākumu obligāti piesaistīt advokātu kādā no tiesvedības posmiem. Turklāt ST iepriekš atzina, ka līdztekus advokātiem ir arī citas pietiekami kvalificētas personas, kuras var nodrošināt kvalificētu juridisko pārstāvību.
Ādamsone norādīja - būtiski uzsvērt, ka advokāta starpniecībai kasācijas sūdzības iesniegšanā pēc būtības vajadzētu nozīmēt kvalitatīvāk sagatavotas un pamatotas sūdzības, un šī kvalitāte būtu nodrošināma ar advokātu kvalifikācijas pārbaudes sistēmas starpniecību, arī tās celšanas mehānismiem.
Tāpat īpaši svarīgs aspekts advokātu procesa kasācijā ieviešanai ir jautājums par tā finansējumu - tā rezultātā pieaugs ne vien valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumi, bet jo sevišķi svarīgi būtu risināt jautājumu par atbalsta mehānismiem tiem iedzīvotājiem, kas formāli neatbilst valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmēja kritērijiem, bet vienlaikus nespēj atļauties advokāta palīdzības izdevumu segšanu.
Vienlaikus jāanalizē, vai esošo advokātu skaits būs pietiekams, lai nodrošinātu advokātu procesu kasācijas instancē, jo sevišķi tāpēc, ka patlaban 26% gadījumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas gadījumos palīdzību sniedz kvalificēts jurists, nevis zvērināts advokāts.
Ņemot vērā, ka advokātu procesa ieviešana kasācijas instancē pēc būtības ietver gan izmaiņas tiesu darba organizācijā, gan arī nepieciešamību risināt vairākus kompleksus jautājumus, tostarp advokātu skaitu un finansējumu, TM aicina AT iesniegt šo ierosinājumu Tieslietu padomei, kas ir kompetenta izvērtēt šādas fundamentālas izmaiņas tieslietu sistēmā, tālāku lēmumu pieņemšanai.