Tā uz jautājumu, vai UR ir tiesības uzlikt liegumus īpašumiem, kas, pēc britu tiesas domām, ir Lemberga, lai gan viņš nav norādīts kā īpašnieks, atbildēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice.
Viņa atzina, ka šajā situācijā UR vajadzētu rīkoties saskaņā ar tiesas spriedumā noteikto. Savstarpējās uzticības princips ir viens no tiesiskās sadarbības civillietās Eiropas Savienības (ES) teritorijā pamatprincipiem.
Gadījumā, ja ārvalsts tiesas nolēmums ir izpildāms Latvijā, tad tā izpilde notiek saskaņā ar lietā piemērojamo ES regulējumu un Latvijas procesuālajām normām, piemēram, Civilprocesa likumu.
Jautāta, vai Latvijas likumi noteic tiesības arestēt īpašumus personai, kas varētu būt patiesā labuma guvējs, Brice sacīja, ka, kaut arī pašlaik Latvijā nav vienots patieso labuma guvēju (PLG) reģistrs, tomēr arī Latvijā pastāv tiesiskais regulējums attiecībā uz patiesā labuma guvējiem, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums un Koncernu likums.
Līdz ar to pastāv iespēja, ka Latvijas tiesa, skatot lietu pēc Latvijas likumiem, var identificēt PLG un uzlikt liegumu tā kapitāldaļām. Konkrētajā gadījumā Anglijas tiesa jau ir to izdarījusi.
Jau ziņots, ka UR pagarinājis lēmuma pieņemšanas termiņu par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu uzņēmumiem, kurās kapitāldaļu īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir Lembergs.
Kā informēja UR, lēmuma pieņemšana pagarināta, lai saņemtu no tiesas skaidrojumu par lēmumu un konsultētos ar reģistra Konsultatīvās padomes locekļiem un citiem tiesību ekspertiem.
UR un ekspertiem neesot skaidri jautājumi par to, vai reģistrs var reģistrēt nodrošinājuma līdzekli - arestu patiesā labuma guvēja tiesībām -, vai persona tiesas lēmumu, kurā nav uzlikts UR par pienākumu veikt konkrētas darbības, var sniegt reģistram izpildei, vai tas jādara kompetentām amatpersonām, vai tiesai savā lēmumā konkrēti jānolemj uzlikt par pienākumu reģistram veikt noteiktas darbības, vai neatkarīgi no nolemjošās daļas UR jāreģistrē nodrošinājuma līdzekli, lai arī tiesa tieši nav uzlikts to par pienākumu reģistram.
Tāpat esot neskaidrs, ja var reģistrēt nodrošinājuma līdzekli - arestu - patiesā labuma guvēja tiesībām, kā šādu nodrošinājuma līdzekli reģistrēt un kā to piemērot pēc tam, kad UR tiks saņemti dokumenti par izmaiņu reģistrāciju attiecīgās kapitālsabiedrības lietā.
Patlaban UR saņemts iesniegums par tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājuma reģistrāciju ar lūgumu reģistrēt aizlieguma atzīmi komercreģistrā, nosakot aizliegumu jebkādā veidā atsavināt, rīkoties vai samazināt vērtību konkrētām komercreģistrā reģistrētām kapitālsabiedrībām. Iesniegumam pievienots ārvalstu tiesas lēmuma (iesaldēšanas rīkojums par arestu) noraksts un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmuma noraksts, kurā nolemts atzīt un izpildīt minēto ārvalstu tiesas lēmumu un nodrošināt tā izpildīšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt ar minēto lēmumu aizliegtās darbības ārvalstu tiesas lēmumā noteiktajā apjomā.
Saskaņā ar Komerclikumu vārda akciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina akcionāru reģistra vešanu, savukārt attiecībā uz uzrādītāja akcijām valde nodrošina uzrādītāja akciju iegrāmatošanu Latvijas Centrālajā depozitārijā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem. Komerclikums neparedz akcionāru reģistra pievienošanu akciju sabiedrību reģistrācijas lietām, tādējādi UR rīcībā nav informācijas par akciju sabiedrību akcionāriem.
Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) likumdevējs piešķīris tiesības uzkrāt datus par SIA dalībniekiem, bet arī ne par patiesā labuma guvējiem. Līdz ar to rodas apgrūtinoši konstatēt, kuram dalībniekam piemērot minētos aizliegumus. Piemēram, no UR rīcībā esošās informācijas SIA Ventplac dalībnieki ir dažādas ārvalstu un Latvijas sabiedrības un fiziskas personas. UR nav skaidrs, uz cik pamatkapitāla daļām būtu reģistrējams nodrošinājuma līdzeklis un kuram dalībniekam.
UR norādīja, ka tam un tiesību ekspertiem ir šaubas, vai reģistram ir tiesības reģistrēt patiesos labuma guvējus komercreģistrā.