TM ziņojumā norāda, ka Latvijā ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte un kā piemērotākais līdzeklis šīs problēmas risināšanai patlaban uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana veicinātu juridiskās izglītības kvalitātes kāpumu.
Vairākās diskusijās ir secināts, ka tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet, tieši pretēji, - kvalitātes strauju kritumu. Tāpat katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Tā rezultātā diplomu saņem gan studenti, kam augstskola ir noteikusi salīdzinoši augstākas prasības diploma ieguvei, gan studenti, kam šīs prasības ir salīdzinoši zemākas. Diskusijās arī secināts, ka jurista profesija ir saistīta gan ar juridiskās palīdzības sniegšanu citām personām to tiesību aizsardzībā, gan ar valstiski svarīgu amatu, tostarp tiesnešu, prokuroru, ieņemšanu, tāpēc ir svarīgi, ka prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai ir pietiekami augstas.
Tāpēc patlaban par piemērotāko līdzekli šīs problēmas risināšanai uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana nozīmētu, ka diploma ieguvējs patiešām atbilst vienotam un samērā augstam jurista profesionālās kvalitātes standartam.
Ministrija šajā ziņojumā piedāvājusi divus variantus: likvidēt juriskonsulta profesiju vai izveidot civiltiesību juriskonsulta profesiju. Ja tiktu likvidēta juriskonsulta profesija, paliktu divas savstarpēji skaidri nodalāmas juridiskās profesijas - jurists un jurista palīgs - ar saprotamām un pamatotām atšķirībām nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvē. Ja tiek izlemts likvidēt juriskonsulta profesiju, ir nepieciešams noteikt pārejas periodu, lai augstskolas, kurās var iegūt juriskonsulta profesiju, var pabeigt sākto studiju programmu īstenošanu vai pārveidot pastāvošās studiju programmas, lai studenti tiesību zinātņu studiju noslēgumā varētu iegūt jurista kvalifikāciju.
Izveidojot civiltiesību juriskonsulta profesiju, skaidrāk tiktu nošķirta jurista profesija no juriskonsulta profesijas. Tomēr tas nerisinātu juridiskās izglītības kvalitātes problēmas, jo augstskolas, kas īsteno tiesību zinātņu programmas juriskonsulta kvalifikācijas iegūšanai, nebūtu motivētas uzlabot savu studiju programmu kvalitāti. Tādējādi daļai jurisprudences studentu nebūtu piemērojami augstāki standarti jeb tādi paši standarti, kādi noteikti jurista profesijai.
Arī eksāmena kārtošanai tiek piedāvāti divi varianti, proti, eksāmens iekļauts studiju programmā un tas ir obligāts profesionālās maģistra studiju programmas noslēgumā, vai arī augstskolā jurista kvalifikāciju ieguvusi persona var kārtot jurista sertifikācijas eksāmenu. Tomēr tiek norādīts, ka eksāmens nebūtu jākārto juristiem, kas jau ir ieguvuši jurista kvalifikāciju atbilstoši pašreizējai kārtībai.
Ceturtdien likumprojekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.