Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Tomātu audzētāji piedzīvo smagus zaudējumus; pārpalikumus jāmet bedrē

Latvijas dārzeņu audzētājus māc bažas, ka nauda, ko solījusi sniegt premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība), tiks nevis audzētājiem, bet eksportētājiem. To, ka no ievāktās ražas var pārdot tikai niecīgu daļu uz savas ādas īpaši izjūt zemnieku saimniecība Kliģēni. Kamēr saimniecībā kastes pildās ar tomātiem - uz veikaliem tikpat kā nekas neaiziet, otrdien vakarā vēstīja LTV Panorāma.

Tirgū priekšroka tiek dota daudz lētākajiem Polijas un Nīderlandes tomātiem. Zemnieku saimniecībā Kliģēni viss notiek tāpat kā iepriekšējos gadus, taču no noliktavas līdz veikaliem aiziet salīdzinoši mazs daudzums tomātu. "Dotajā brīdī audzētājs ir pilnīgi nekas - viņš ir nulle, jo visu nosaka lielie tīkli. Bija arī tīkli, kuri mums pasūtīja 500 kilogramus līdz tonnai un pat trīs reizes nedēļā - šobrīd viņi pasūta līdz simts kilogramiem”, Panorāmai stāsta z/s Kliģēni vairumtirdzniecības menedžeris Reinis Reķis.Audzētāji nosaka, ka katru vasaru, ienākot mazdārziņu ražām, sezonas dārzeņu pārprodukcija ir normāla, taču nu jau šis skaitlis ir daudz lielāks. "Divarpus līdz trīs nedēļas jau cīnamies ar 50 līdz 60 tonnām, kas mums stāv atlikumā. Nerunājot par visu kopējo kolēģu [kooperatīvu Baltijas Dārzeņi] pārpalikumu, kas šobrīd jau varētu būt pie 300 tonnām,” nosaka Reķis.Kliģēnu zemnieku saimniecība dod darbu ap 60 darbiniekiem - darba algas, tāpat kā elektrības un apkures izmaksas jāsedz neskatoties uz to, ka nauda par padarīto šobrīd neienāk. Darbinieki atzīst, ka jūt bažas par nākotni. "Nolasam katru dienu, bet tie tomāti nekur tālu neaiziet, stāv uz vietas. Bēdīgi skatīties, jo tomēr mūsu darbs ieguldīts", atklāj kāda Kliģēnu darbiniece.Kliģēnu pagalmā nācies arī izrakt bedri bojāto tomātu izmešanai. "Pirms nedēļas jau norakstījām ap desmit tonnām tomātu, tagad noliktavā gaida jau nākamās 11 tonnas, kuras mēs, iespējams, tāpat kā darījām ar iepriekšējo pārpalikumu, izdalīsim pansionātiem, lai nevajadzētu mest bedrē."

Top komentāri

Liene
L
Latvieši neprot tirgoties un būt elastīgi.Tikai ziedojot un nolaižot cenu, vēlāk viss nāk atpakaļ ar uzviju.Vai zemniekiem raža neizsala, nenoplūda, mājas plūdos necieta?Vajag vairāk kustināt smadzenes.Jāsadarbojas ar konservu cehiem.Ja man siltumnīcā saaug daudz tomātu, es sasaldēju, ziemā mērces uz urrā.
KOMI
K
Man raisa izbrīnu tomātu un citu dārzeņu audzētāju vaimanas. Man šķiet, ka šiem saimniekiem ir jāmaina domāšana un darbošanās. Viņi koncentrējas tikai uz lielveikaliem un lielos daudzumos. Bet vajadzētu mainīt taktiku un doties arī uz visparastēko tirgu. Piem., Centr.T, Vidzemes tirgu,un citiem piepilsētas tirgiem. Tur ir pilnīgs pašmāju tomātu trūkums. Tādejādi viņi varētu atgūt daļu savas peļņas un nevajadzētu ražu iznīcināt kā tas redzams TV. Es vakar biju tirgū un tur ir totāls vietējo gurķu ,tomātu un daudz citu dārzeņu trūkums. TaD KAMDēļ NEVARēTU APGāDāT TIK TIEšāM VIETēJO T I R G U?
Jānis
J
Vietējiem pārstrādātājiem nav jāieved tomāti no citām valstīm, bet jāiepērk no savējiem, tas attiecas uz Pūri un citiem pārstrādātājiem, kuri ražo tomātu pastas, kečupus utt.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas